VDK izpētes komisija ieteiks publiskot čekas aģentu vārdus bez komentāriem, neuzņemoties atbildību par ziņu patiesību
2014. gadā pienāca likumā noteiktais termiņš, kad būtu jāatver tā saucamie "čekas maisi" – jāpublicē slepenā VDK aģentu kartotēka un elektroniskā datubāze "DELTA". Īpašos slepenības apstākļos Satversmes aizsardzības birojā glabātie VDK dokumenti ir ļoti nepilnīgi un neatklāj patieso ainu par čekas darbu. Tāpēc toreiz Saeima nolēma veidot īpašu zinātnieku komisiju. Tās uzdevums būtu dokumentus zinātniski izanalizēt.
Jau no pirmajām dienām komisijas darbu piemeklēja dažādas likstas un skandāli. Vispirms par tās darbu atbildīgā Izglītības ministrija piemirsa sagādāt naudu, lai zinātnieki varētu sākt pētniecību. Tad komisiju pārcēla uz Tieslietu ministriju. Vēlāk – nodeva Latvijas Universitātei.
Visus šos gadu zinātnieki konfliktējuši ar Satversmes aizsardzības biroju. Viņi atteikušies parakstīt papīrus, kas pētniekiem aizliegtu uzzināto cilvēku vārdus publicēt. Jo likums to šobrīd joprojām neļauj. Tā skandālos ir pagājuši četri gadi un līdz komisijas darba beigām atlikuši tikai nepilni pieci mēneši. Un slepenie dokumenti joprojām nav izpētīti. Šo gadu laikā pētnieki no valsts budžeta iztērējuši 744 000 eiro.
Kad 2014. gadā VDK dokumentu izpētes komisijas sastāvu apstiprināja Valdība, tai uzdeva zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt čekas dokumentus, lai varētu secināt, kādu materiālo un morālo kaitējumu VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.
Uzdevums plašs, un pētāmo dokumentu apjoms milzīgs – Latvijas valsts arhīvā atrodas 152 000 lietu, kas saistītas ar čekas darbu. Un ap miljons kartīšu par represētajiem cilvēkiem un viņu represētājiem.
Tomēr interesantākie dokumenti īpašā slepenības režīmā glabājas Satversmes aizsardzības birojā – 4300 kartīšu ar čekas ziņotāju vai aģentu un informatoru vārdiem. Un īpaša elektroniskā datu bāze "DELTA". Tajā apkopoti 10 000 aģentu ziņojumu un 40 000 uzskaites kartītes ar izsekoto cilvēku vārdiem.
Likuma prasības ir izpētīt un dot politiķiem padomu, kā rīkoties ar publiskošanu. Vēlreiz uzsveru – izpētīt, iet runa par SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošiem dokumentiem – tie nav pētīti.
Tā vietā, lai pētītu slepenos dokumentus, komisijas vadība publiski strīdējusies ar Satversmes aizsardzības biroju. SAB prasa, lai zinātnieki, līdzīgi kā to darījuši citi viņu kolēģi pētnieki, iziet pārbaudi, kas viņiem ļautu strādāt ar noslepenotajiem VDK dokumentiem. Tas nav noticis. Tikai pagājušā gada septembrī zinātnieki esot aizgājuši līdz SAB apskatīties žurnālus ar aprakstiem, kādi dokumenti SAB arhīvā atrodami. Bet ar to sadarbība beigusies.
Mēs ar varu sūtām komisijas vadītājam arhīva aprakstus, ko nenāca un neiepazinās gadiem. Mēs savstarpējā sarakstē norādām. Beigās ar ierakstītu vēstuli būtībā ar varu tiek aizsūtīts arhīva apraksts, lai vispār būtu priekšstats par tiem dokumentiem, kādi atrodas TSDC. Nu, kur vēl vairāk izrādīt pretimnākšanu.
Pirms mēneša Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") valdībai atskaitījās par VDK komisijas darbu. "Mūsu ieskatā komisija tā vietā, lai godprātīgi veiktu šo savu galveno pienākumu, ir iesaistījusies nekonstruktīvā un apjomīgā sarakstē ar mūsu ministriju. Ar citām valsts iestādēm," viņš sacīja.
Komisijas locekļiem un Izglītības ministrijai būtiski atšķiras viedoklis, kādam jābūt darba gala rezultātam. Ministrija sagaida plašu un dziļu pētījumu. Komisija ir nevis par pētniecisku, bet mehānisku pieeju – gala ziņojumā sola ieteikt kā VDK dokumentus klasificēt un grupēt.
(NP: Tad komisija uzskata, ka jums nav jāizpēta, kāpēc Jānis nodeva Pēteri, bet shematiski "ekselī" parādīt, kādas ir tās informācijas grupas un kādā veidā ir iespējams to informāciju sadalīt? Tā es saprotu?) Tieši tā. Ja jūs paskatītu likumu, nekad nebija pat tādas domas, ka komisija var veikt kaut kādu pētījumu, ko Jānis nodarīja Pēterim. Nebija nekad pat tādas domas pieļautas. To, ko šobrīd daži politiķi sāk tādā virzienā runāt, tā ir viņu subjektīvais izdomājums. Jo likumā nekad tāds uzdevums nav bijis un iepriekš neviens uz to nekad nav norādījis.
Tikai decembra sākumā komisijas locekļi uzrakstījuši pieprasījumus SAB, ka viņi grib pētīt arī slepenos arhīvus un šobrīd notiek drošības iestāžu pārbaudes. Bet komisijas vadītājam Kārlim Kangerim jau tā pat esot skaidrs, kas līdz šim neredzētajos slepenajos dokumentos varētu būt atrodams. Valdībai komisija ieteikšot, ka tie visi ir jāpublisko bez plašākas izpētes.
(NP: 31. maijs ir termiņš, kad jums ir jāizdara kas?) Gala ziņojums. Jāiesniedz. (NP: Un tajā jābūt kam?) Novērtējums… par… dokumentu… Un ko ieteikt publisku…. Respektīvi darīt sabiedrībai pieejamu un eventuāli, ko publiskot. Jā. (NP: Tas attiektos arī uz "DELTA" datu bāzi?) Jā, jā. Uz visiem VDK dokumentiem. (NP: Bet parasti jau to dara situācijā, kad ir izpētīts un apskatīt, vai ne?) Nevajag jau izpētīt. Es saku, to datu bāzi… Mēs taču zinām, kādas tās kartiņas izskatās. Mums taču nav jāredz katra kartiņa, lai mēs varētu nodot spriedumu par to, jo… (NP: Tad jau ir šobrīd skaidrs, ka jūs rakstīsit ziņojumā, ka visi dokumenti ir jānodod atklātībai?) Jā, skaidrs, jā. Un eventuāli, ja speciāli prasīs, ko mēs domājam par šo aģentu kartotēku. Publicē vai nē. Ja mēs esam par publicēšanu, es redzu vienīgais ir, ka viņu publicē bez komentāriem. Jo viņu tad mēs publicējam kā bijušās VDK aģentu sastādīto kartotēku, par ko ir VDK atbildība. nekāda Latvija valdība, nekas.
Nē, nu ziniet, ja ir aptuveni zināms, kas tur ir, tad jau nebija jēgas veidot šādu komisiju. Un tad nebija jēgas publiskos resursus ieguldīt šīs komisijas darba finansēšanā.
Nē, nu, protams, tādu darbu kā salīdzināt kartiņas ar "DELTU", sagrupēt, saprast tos dzīves stāstus. Nu, gados to var izdarīt. Ja sāktu strādāt 2014. gadā, tad tagad līdz 2018. gadam pa četriem gadiem var ļoti daudz izdarīt. Ja grib.
Komisija apgalvo, ka SAB nav ļāvis viņiem strādāt. Birojs slēpis informāciju un tāpēc neviens tur nav kāju spēris. SAB direktors to sauc par meliem. Biroja telpas ir kritiskās infrastruktūras objekts. Tāpēc cilvēkiem, kuri tur ilgstoši grib atrasties, jāievēro pastiprinātas drošības normas. Dokumentus pētīt zinātnieki varējuši visus šos gadus, bet tas nav noticis.
Tās ir pilnīgas muļķības. Redziet, man ir jāatbild uz spītīgi brīžiem neloģiskiem jautājumiem. Kas tiešām traucē manu ikdienas darbu, šī sarakste. Nenoliedzami ir prasījusi arī papildus resursus, ko iestāde varēja izmantot pamatfunkciju veikšanai. Tāpēc es varētu ļoti strikti apgalvot, ka šī komisija traucē SAB ikdienas darbu. Tajā skaitā manu personīgo laiku, kas ir ļoti dārgs iestādei un arī valstij citu svarīgu funkciju veikšanai.
Es teikšu ļoti subjektīvu viedokli. Droši vien, ka Kangera kungs ir ļoti spēcīgs zinātnieks. Bet ar administratīvo kapacitāti vadot šo komisiju viņam mazliet nav veicies. Un man ir sajūta, ka īsti šai komisijā nav izveidojusies sekmīga vadības struktūra. (NP: Vai nepastāv bažas, ka pēc 31. maija mēs secināsim, ka darbs nav izdarīts, ko varēja izdarīt?) Pastāv bažas. Diemžēl pastāv bažas. (NP: Diezgan stingras.) Es domāju, ka jā. (NP: Un kas notiks pēc tam?) Tad tiks iesniegts "info" ziņojums un tad valdība taisīs savu lēmumu par šo ziņojumu. Protams, vadoties no šī "info" ziņojuma satura ne no tā vai cita komisijas locekļa izteikumos masu medijos. (NP: Bet, ja komisija būs izdarījusi sliktu darbu? Līdz ar to šī mugurkaula uz kā bāzēt tālākos dokumentus nebūs.) Nu, tad mēs jau šobrīd mazliet zīlējam. (Bet pieci mēneši nav daudz.) Nav daudz. (NP: Tad mēs varam zīlēt, ka būs ziepes?) Neizslēdzu, ka būs ziepes.
Šonedēļ sākusies datu bāzes "DELTA" anonimizētās versijas nodošana no SAB Latvijas valsts arhīvam. Vecie dokumenti, kas kādreiz bija ierakstīti datu lentēs šobrīd visi ir digitalizēti, tomēr tur atrodamie cilvēku vārdi ir aizklāti. Un drīzumā ar tiem būs iespējams iepazīties ikvienam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
