No nākamā mācību gada mainīsies skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana

Otrdien, 2022. gada 6. septembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju un izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā. Izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidojās situācija, ka esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, ko īsteno skolā.

Apstiprinātie noteikumi paredz noteiktus vērtēšanas veidus:

• Formatīvā vērtēšana, kas nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Šis vērtējums neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu. Formatīvo vērtējumu ir iespēja dokumentēt dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts,  punkti, procenti.
• Diagnosticējošā vērtēšana – Diagnosticējošā vērtēšana paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
• Monitoringa vērtēšana – sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots – pirmsskola, 3., 6.klase), lai atbilstoši iegūtajiem rezultātiem izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
• Summatīvā vērtēšana – organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Skolēna sniegumu atspoguļo, izmantojot 1.-3. klases apguves līmeņus (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti), bet 4.-12. klasē 10 ballu skalu.

Kāpēc izmaiņas vajag?

Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji – izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā, skaidro IZM.

Ministrijas ieskatā, nozīmīgi ir nodrošināt skolēniem vienotu vērtēšanas pieeju pamatizglītības un vidējā izglītības pakāpē. 1.-3. klasē vērtējumu izsakot apguves līmeņos – sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs – 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt detalizētāku skolēna sniegumu.

Ko darīs, lai vērtēšanas izmaiņas sekmīgi īstenotu dzīvē?

Plānoti dažādi atbalsta pasākumi – pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas, vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.

Izglītības iestādei patstāvīgi jāizstrādā vērtēšanas kārtību, ņemot vērā sistemātiskumu, atklātību un skaidrību, metodisko daudzveidību, iekļaušanu, objektivitāti un vērtējuma obligātumu. Tāpat tai ir tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā.