Noskaidrotas ceļu satiksmei drošākās pašvaldības Latvijā
Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2022. gadā atzīta Ventspils, savukārt 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindojies Varakļānu novads, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadus pērn noskaidrotas Satiksmes ministrijas otro gadu pēc kārtas rīkotajā konkursā "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2022", kurā ņemots vērā pašvaldības iedzīvotāju viedoklids un ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika.
"Ceļu satiksmes drošības jomā, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Šī ir joma, kurā Latvija ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm. Pamatā runa ir par trīs jomām – prevenciju: sodu politiku, infrastruktūru un drošības kultūru jeb pārvietošanās paradumiem, lai ikviens satiksmē justos droši. Tāpat uzlabojumi nepieciešami attiecībā uz piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecākiem ar bērnu ratiņie."
Viņš uzsvēra, ka ikdienas dzīve nav iedomājama bez mobilitātes ikdienā un nokļūšana uz medicīnas vai mācību iestādi vai citu gala mērķi nedrīkst būt izaicinājums. Infrastruktūras uzlabošana drošai mikromobilitātei un piekļūstamības nodrošināšanai ir jautājumi, kas jārisina kopā ar pašvaldībām, jo tieši tās plāno un īsteno pasākumus savās teritorijās. Tāpēc ir būtiski atzīmēt tās pašvaldības, kas īstenojušas un turpina īstenot pasākumus, lai iedzīvotāji justos droši dodoties savās ikdienas gaitās. Ir jāizceļ pozitīvie piemēri.
Kādi ir rezultāti?
Valstspilsētu kategorijā nav novērojamas izmaiņas, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) zemo īpatsvaru un vispozitīvāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pilsētā. Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, kas saņēmusi otro labāko iedzīvotāju vērtējumu, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja, kas ir otrais zemākais CSNg skaits pilsētā.
"Uzskatu, ka sasniegtais ceļu drošības līmenis ir jānotur arī turpmāk. Jāsaka paldies iedzīvotājiem par viņu ierosinājumiem, kurus cenšamies arī atbalstīt. Vērtīgi būtu ieviest ceļu satiksmes drošības ceļojošo kausu, kas būtu vilkme arī citām pašvaldībām to iegūt un saglabāt."
Novadu kategorijā vērojamas izmaiņas – debitējis Varakļānu novads , kas no 27.-30. vietas 2021. gadā uzlēcis uz 1. vietu 2022. gadā. Varakļānu novads izceļas ar zemāko CSNg skaitu un vispozitīvāko vērtējumu no novada iedzīvotājiem. Otro vietu ieguvis Līvānu novads, kas pirms tam ierindojies 6. vietā. Trešo vietu ar kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, bet zemiem CSNg rādītājiem ieguvis Alūksnes novads.
"Domājam par ceļu drošību novadā kopumā, it īpaši pie skolām un tur, kur ir intensīva iedzīvotāju kustība. Liels prieks par iegūto atzinību mūsu darbam! Savu labo pieredzi labprāt nodosim arī citiem, jo ir būtiski veicināt ceļu satiksmes drošību ne tikai pilsētās, bet arī mazajos pagastos, lai tādējādi novada kopējā attīstība būtu līdzsvarota."
Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir palicis nemainīgs. 34% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 40% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni – 48% – un velosipēdu – 37%). Savukārt tie, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām, ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši – 84%.
Salīdzinot 2021. un 2022. gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir uzlabojies – 30% no aptaujātajiem to vērtē kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% kā apmierinošu. Tikmēr 62% atzīst, ka ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu viņu pašvaldībās. Lai satiksme pašvaldībās kļūtu drošāka, iedzīvotāji aicina izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas -nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas – 35%, izbūvēt vairāk ietvju un gājēju celiņu – 34%, kā arī veidot drošu velo infrastruktūru – 33%.
Ceļu satiksmei drošākās pašvaldības noskaidrotas! Pievienojies diskusijai "Mikromobilitāte Latvijā – galvenie izaicinājumi un risinājumi drošākai dalībai ceļu satiksmē"! 🚲 https://t.co/h2MOJ8T1sx
— Satiksmes ministrija (@Sat_Min) October 18, 2023
Ceturtdaļa jeb 26% iedzīvotāju atzīst, ka pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus kā automašīnas vadītāji vismaz vienu reizi mēnesī. Par visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas – 52% – un pilsētā – 29%, telefona lietošanu, esot pie stūres – 19%, un pagrieziena nerādīšanu – 11%.
Tie iedzīvotāji, kas pārvietojas kājām, kā biežākos pārkāpumus min ielas šķērsošana neatļautā vietā – 40% – un ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas luksofora – 25%. Tāpat piektdaļa jeb 21% neizmanto atstarojošos elementus tumšā laikā. Savukārt tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, atzīst, ka visbiežākie pārkāpumi ir braukšana pa ietvi – 14%, pagrieziena nerādīšana – 11% – un braukšana pie sarkanās gaismas luksoforā – 8%.
Satiksmes ministrija konkursu rīko otro reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem. Īstenojot konkursu, tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus – 70% no kopējā rezultāta – un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus – 30% no kopējā rezultāta. Pētījums 2023. gada jūlijā veikts ar pētījumu aģentūru "Norstat", kur savu viedokli pauda 2002 respondenti visā Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
