"Nu, esam reālistiski!" Rīgā veiksmīgākai pārejai uz mācībām latviešu valodā piešķirs četrus miljonus
Noslēgumam tuvojas pirmais mācību gads, kurā visos izglītības līmeņos skolēniem jāmācās tikai latviešu valodā. Līdz šim skolu spēja atteikties no mācībām krievu valodā gan bijusi atšķirīga, tāpēc Rīga nākamgad plāno piešķirt papildu četrus miljonus eiro. Šo finansējumu bijušās mazākumtautību skolas varēs izmantot pedagogu palīgu algošanai un citām aktivitātēm, lai bērniem palīdzētu labāk apgūt latviešu valodu.
Rīga ir pilsēta, kuru pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir skārusi visplašāk. Galvaspilsētā ir vairāk nekā 40 bijušo mazākumtautību skolu, un arī mēs TV3 Ziņās jau esam vēstījuši, ka daudzām izglītības iestādēm, kurās iepriekš mācības notika arī krievu valodā, šī reforma sagādā grūtības.
Dārzciema vidusskola vēsturiski bijusi latviešu plūsmas skola, taču tai pērn pievienoja Sergeja Žoltoka pamatskolu, kurā līdz šim tika īstenota arī mazākumtautību programma. Un skolas direktore neslēpj – blakus skolas bērniem problēmas ar latviešu valodas prasmēm aizvien ir.
"Nu, tā ir pakāpeniska pāreja. Ja viņi ir dzīvojuši vidē, kur vairāk dzird krievu valodu, protams. Mēs nevaram vainot bērnu, ka viņš nerunā latviešu valodā un nesaprot. Sākt pamazām, jā. Ir jāiekāpj tā otrā kurpēs arī un jāsaprot," stāsta Dārzciema vidusskolas direktore Gunta Kļaviņa.
Arī Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs uzsver – lai gan uz papīra reforma šogad noslēdzas, būtu aplami teikt, ka viss šobrīd ir ideāli un katrā skolā visi bērni ir spējīgi mācīties latviešu valodā.
"Nu, esam reālistiski! Bērns šogad ir 4. klasē, vienu gadu iepriekš, tagad vēl pusgadu pamācījies. Tiešām, viss ir gatavs? Nu… Ir arī atšķirība noteiktajās stundas mācīties latviešu valodā un lietot latviešu valodu kā dzimto valodu. Esam arī reālistiski, ko katrs bērns var pēc būtības izdarīt savā vecumposmā," saka Pestovs.
Izglītības kvalitātes valsts dienests šoruden lēsa, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā aizvien sagādā problēmas aptuveni katrai trešajai Latvijas skolai. Rīgas dome uzskata, ka līdzīga situācija varētu būt arī galvaspilsētā, tādēļ pašvaldība nākamā gada budžetā plāno atvēlēt aptuveni četrus miljonus eiro, šīm skolām piedāvājot dažādus rīkus veiksmīgākai pārejai uz mācībām latviešu valodā.
"Pāreja uz mācībām latviešu valodā, man ir liela pārliecība, ir prioritāte, jo tai ir vislielākā ietekme gan uz pilsētu, gan visu valsti kopumā. Un, ja izdosies šo reformu ieviest Rīgā, izdosies arī Latvijā," norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).
Piemēram, daļa šo līdzekļu tiks piešķirti bērnudārziem, lai varētu nodrošināt katrā grupā divus pedagogus un vienu pedagoga palīgu, tā pirmsskolas bērniem dodot iespēju intensīvāk apgūt latviešu valodu pirms skolas gaitām. Tāpat šis finansējums ļaušot piemaksāt arī skolotājiem, kuri būs gatavi iesaistīsies klašu sadalīšanā mazākās grupās.
"Šobrīd, ja skolas sadala bērnus mazākās klasēs, lai labāk apgūtu latviešu valodu, tad viņi, varētu teikt, tiek finansiāli sodīti. Proti, viņiem tas ir jādara no savām rezervēm. Mēs veidosim piemaksu sistēmu," pauž Ķirsis.
Tāpat paredzēti papildu līdzekļi ārpusstundu aktivitātēm, kas veicina latviešu valodas lietošanu. Jo šobrīd problēma, ka novēro skolas, ir tā, ka daudzi bērni valsts valodu lieto tikai stundās.
"Šobrīd mēs tiešām domājam ar kolēģiem kādas pēcstundu aktivitātes, kas var nebūt pedagoģiskas aktivitātes, debates, skates, jebkas, kur vienkārši bērni var forši pavadīt laiku, nemanot lietojot latviešu valodu. Bet būsim reāli, tas nevar notikt bez resursa, tāpēc mēs tiešām ceram, ka tas resurss no pašvaldības tiks piešķirts, lai to varētu īstenot," saka Pestovs.
Līdzās papildu finansējumam, pašvaldība apņēmusies vēl stingrāk kontrolēt šīs reformas ieviešanu. Jau šobrīd zem pašvaldības lupas ir nonākušas atsevišķas izglītības iestādes, un, ja tajās situācija neuzlabosies, pašvaldība varētu lemt arī par direktora maiņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
