Ogrē Latvijas simtgadi sagaidīs 22 Ukrainas kara bāreņi; Latvijā turpina vākt ziedojumus viņu atbalstam

22 bērni un jaunieši ir no dažnedažādām vietām Ukrainā, bet viņus visus vieno kas ļoti traģisks – viņiem visiem karā krituši tēvi. Tomēr, pateicoties ziedotāju, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību atbalstam, vismaz šonedēļ viņi par konfliktu var aizmirst un kopā ar mums svinēt Latvijas simtgadi.

Jauniešiem Latvijā ir plaša ekskursiju un pasākumu programma – gan izbraucieni uz Jūrmalu, Turaidu, Vecrīgu un citur, gan dalība valsts svētku pasākumos. Tomēr lielāko daļu laika viņi pavada Ogrē, jo vietējā pašvaldība ir vizītes organizatore.

"Te jau tā lieta, ka viņi aizstāv arī mūsu robežas, un mums ar darbiem jāparāda, ka mēs parūpējamies par viņu bērniem," saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA).

"Desmit dienas uzturas pie mums Latvijā. No 10. līdz 19. novembrim 22 bērni un divas skolotājas. Mēs cenšamies ar šo programmu diezgan intensīvi nodarbināt bērnus un parādīt Latvijas vērtības," stāsta Ogres novada pašvaldības pārstāve Aija Romanovska.

Jau pirmajā dienā ukraiņu jaunieši piedalījās Lāčplēša dienas lāpu gājienā Ogrē, nesot Ukrainas karogus. Tas uz viņiem esot atstājis milzu iespaidu.

"Tas patriotisma gars, kas te virmo gaisā, kas bija redzams gājienā. Mēs bijām labā nozīmē šokēti. Bērni arī teica, – vakars auksts, bet visi iet neatkarīgi no vecuma, tas ceļ patriotismu," norāda skolotāja Svetlana Nakoņečnaja.

Jaunieši devās arī pastaigās, bet vietējā vidusskolā sacentās zināšanās par Ukrainu un Latviju, piedalījās lidojošo šķīvīšu mešanas sacīkstēs un datorklasē apguva robotikas pamatus.

"Latvija man ļoti patīk. Man patīk ainavas. Piemēram, Zilajos kalnos, kurus apmeklējām – tik neparasta un skaista. Un, protams, lāpu gājiens. Bija ne tikai skaisti, tas pacilājums, tas patriotisms ļoti aizrāva. Mūsu valstī tā tiešām trūkst," saka Antons.

16 gadus vecais puisis un vēl septiņi jaunieši, par spīti savu tēvu traģiskajam liktenim, arī grib cīnīties par savu valsti ar ieročiem rokās. Viņi ir Kijevas Militārā liceja audzēkņi. Savukārt pārējie bērni nākuši no visas Ukrainas, piemēram, 15 gadus vecā Nastja ir no Boguslavas pilsētiņas: "Latvija ir maza, bet te cilvēki savu valsti mīl ļoti stipri. Ukrainā tā mazliet pietrūkst. Un te ir ļoti skaista daba, bet dažas pilsētas izskatās ļoti līdzīgas mūsējām, un man tas ļoti patīk."

Lielāko daļu jauniešu vizītes izmaksu sedz Kultūras ministrija, ēdināšanu apmaksā Ogres novads, pasākumu ieejas biļetes un, piemēram, ziemas apavus, saziedojuši ogrēnieši, bet lidmašīnas biļetes "uzsaukusi" kāda ukraiņu labdarības organizācija. Visus dažādos labdarus kopā savedis kapelāns Elmārs Pļaviņš, ar kura gādību daudzās Latvijas baznīcās un militārajās bāzēs joprojām turpinās ziedojumu vākšana Ukrainas konfliktā cietušajiem.

"Es esmu tāds tā kā maziņš tilts, uzrunāju cilvēkus, braucot uz Ukrainu un redzot situāciju karstajos punktos. Kārtējā krava arī decembrī astotajā sadarbībā ar ĀM un AM ar drēbēm, kurpēm un citām lietām tiks sūtīta uz karstajiem punktiem," teic NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš.

"Bruņoto spēku kravas mašīnas ir tās, kurās tā krava tiek sakrauta, un bruņotie spēki ir tie, kas fiziski transportē līdz pat Ukrainai un nodod vietējo rīcībā," saka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks.

Tā būšot jau piektā krava šogad, bet kopā uz Ukrainu no Latvijas jau nosūtīts vairāk nekā 230 tonnas humānās palīdzības preču.