Par gada vārdu atzīst "straumēšana", bet nevārdu – "transporti"
Vārdi dažkārt mēdz dzīvot paši savu dzīvi, tāpēc tie jāpieskata- tā uzskata valodas lietpratēji, kuri ik gadu ielūkojas mūsu sarunvalodas attīstībā un piemeklē gada vārdu un nevārdu. Ar šo akciju valodnieki mudina padomāt, cik pareizā valodā runājam vai rakstām.
Jau 15. reizi gads aizsākas ar analīzi, kā aizvadītajā gadā lietota valoda. Valodnieki meklē un vērtē izskaužamus valodas lietojumus, kā arī slavē veiksmīgus jaunvārdus.
Gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu izvēlas komisija, ko veido Latviešu valodas attīstības kopas un Rakstnieku savienības speciālisti. Savukārt izvērtējamos vārdus gada garumā iesūta paši valodas lietotāji – sabiedrība. Komisija arī norāda uz gada savārstījumiem. Šajā kategorijā neizvēlas vienu uzvarētāju, bet kopumā norāda uz sintakses kļūdām, kā arī problēmām valodas kultūrā un domāšanā. Žūrija gada savārstījumu lokā iekļāva "Amatpersona pievienojas sev agrāk sniegtajai argumentācijai" un citus piemērus.
"Vējonis šai Saeimai vēlreiz nelūgs nepiešķirt nepilsoņa statusu." Kaut gan īstā jēga ir, ka nelūgs izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu. Ir vajadzīgas tikai pāris minūtes vairāk pasēdēt un padomāt, par ko ir runa un ko mēs rakstām," saka literārā redaktore Guna Kalniņa.
Savukārt spārnoto teicienu kategorijā galvenokārt iekļauti politiķu izteikumi par norisēm politikā. Piemēram, jēdziens "džipu sociāldemokrātija", Saeimas deputāta Andrejs Judins teiktais, ka "prokuratūra ir advokatūras filiāle", deputāta Arvīda Platpera paustais par vidējās algas aprēķinu, ka "vidēji mēs visi ēdam kāpostu tīteņus". Gada spārnotā teiciena titulu ieguva veselības ministres sacītais, ka "vislabāk ir dzemdēt Latvijā".
Savukārt gada nevārda titulam bija izvirzīti tādi vārdi kā "dekrēts", "pilna laika mamma", "salīdzinoši" un "uzmetiens", taču par izskaužamāko atzīts "transporti".
"Sabiedriskajā transportā rāda ekrānos tekstus, kuros parādās "transporti". Tas ir nevietā darināts daudzskaitlinieks. Tur nevajag daudzskaitli," skaidro literatūrkritiķe Ieva Kolmane.
Par titulu "gada vārds" cīnījās "viedoklizācija", kas nozīmē varmācīgu viedokļa uzspiešanu, "viltusziņa", "uzpirktenis" jeb korumpants, "kopstrāde". Uzvarētāja tituls piešķirts vārdam "straumēt, straumēšana", kas esot pieņemams gan skanējuma ziņā, gan vajadzīgs ikdienas lietošanā.
Valodniekiem katru gadu jādomā jauni vārdi, kas valodā ienāk kopā ar jaunām reālijām, piemēram, modē ienākusī rotaļlieta "fidgetspinner", ko latviskoja gan kā grozāmgrābsli vai grozīti, tāpat speciālisti netiek gudri, kā latviskot ēdienu "vrapu".
"Vēl viens vārds, ko mēs nezinām jau sen, kā to latviski pateikt, ir angļu "jetlag". Visi zina, kas tas ir, visi zina, kā tas ir, bet kā pateikt, kas man ir? Ienāk priekšlikumi, viens no veiksmīgākajiem ir laikjoslu slimība. Izklausās lempīgi, bet mums ir jūras, kalnu slimība," saka valodas speciāliste.
Visa gada garumā cilvēki aicināt vērīgi pierakstīt šī gada vārdus un nevārdus un iesūtīt tos komisijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
