Uz saturu

Parlaments lemj par labu pakāpeniskai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

2022. gada 29. septembrī 15:23

Vidusskolās jau šobrīd mācības notiek tikai latviski, bet pamatskolās ir iespēja daļu vielas apgūt arī krieviski. Šodien galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Izglītības likumā paredz, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenos pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra būs tikai valsts valodā.

Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.

Mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi pamatizglītības pakāpē varēs apgūt interešu izglītības programmu līmenī, lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Asi pret reformu iestājas "Saskaņas" deputāti, jo, viņuprāt, tiek pārkāptas mazākumtautību tiesības un veicināta segregācija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Boriss Cilevičs
Saeimas deputāts, "Saskaņa"

"Būsim godīgi, mūsu nacionālisti vienkārši izmanto to iespēju logu tā saucamo, jo visiem ir tik riebīga šobrīd Putina rīcība. Ir tāda praktiska iespēja sodīt Latvijas krievus, Latvijas bērnus, kam dzimtā valoda ir krievu valoda, par Putina režīma noziegumiem."

Savukārt izglītības un zinātnes ministre, aizstāvot reformu, uzsver, ka mācības vienā valodā ir labākais risinājums, kā veidot saliedētu sabiedrību.

Anita Muižniece
izglītības un zinātnes ministre ("Konservatīvie")

"29. septembrim ir jākļūst par dienu, kad skolas sāk vienot, nevis šķelt. Par dienu, kad beidzot pieņemam lēmumu, ka visiem bērniem tiks sniegtas vienlīdzīgas iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību latviešu valodā."

Tikmēr Saeimas Izglītības komisijas vadītājs norāda, ka vēl daudz darāmā, lai novērstu risku, ka skolēni, kuri līdz šim mācījušies arī krieviski, latviešu valodā tiešām iegūtu kvalitatīvu izglītību.

Arvils Ašeradens
Saeimas Izglītības komisijas vadītājs, "Jaunā Vienotība"

"Saeimas līmenī ir likums, kas saka, ka tā ir jādara, tālāk ministrija un valdība ir tā, kas risina taktiskos risinājumus. Skaidrs, ka ministrijai tas ir jādomā, kādā veidā nodrošināt tāda veida programmas, lai šos bērnus gan iekļautu, gan arī viņiem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Es gribu teikt, tā ir milzīga, milzīga pārmaiņa sabiedrībā, un pret to jāizturas ar milzīgu uzmanību un rūpību."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat pilnveidots regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.

Pieņemto izmaiņu autori autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.

Likumā tika iekļauta koriģēta norma par pedagoģisko atbalstu krievu valodas mācīšanai. Galīgajā lasījumā Izglītības likumā pieņemts regulējums, kas novērš daļas politiķu bažas par iepriekšējās redakcijas iespējamo risku skolās turpināt mācīt krievu valodā. Noteikts, ka izglītojamajam ir tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aplēsēm reforma attiecas uz 17% pedagogu un 24-iem procentiem audzēkņu mazākumtautību dārziņos un pamatskolās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm