Pētījums: Katru otro no slimībām mirušo varēja glābt, ja Latvijas veselības aprūpes sistēma būtu efektīvāka

Pētījumā analizēts, cik efektīva katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ir veselības aprūpes sistēma un cik tā pieejama visiem iedzīvotājiem. Kopumā secināts, ka visā Eiropā katra trešā nāve varētu būt novēršama.

Nāve var būt novēršama

Koncepts "novēršamā nāve" balstās uz ideju, ka atsevišķos gadījumos cilvēks no nāves var izvairīties, ja laikus sāk ārstēšanos vai piekopj veselīgu dzīvesveidu, nemaz nesaslimstot. Pārsvarā priekšlaicīgo nāvju iemesls visā ES ir sirdstrieka, insults, zarnu un krūšu vēzis.

Dati rādi, ka Francijā un Beļģijā ir zemākie priekšlaicīgo nāvju rādītāji, bet Latvija un Rumānija ir saraksta lejasgalā.

No konferences Spānijā, kur šis pētījums prezentēts, nule atgriezies Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Dzintars Mozgis, kurš cilvēcīgi atzīst, – ir bijis liels apkaunojums redzēt Latvijas vārdu katra grafika apakšgalā.

Valda nevienlīdzība

Pētījums kārtējo reizi skaudri apliecinājis, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir ārkārtīgi nevienlīdzīga.

Dzintars Mozgis, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis

Bagātie jau tiek klāt, bet nabadzīgie – nē. Tā ir mūsu problēma. Igaunijā šī nevienlīdzība ir krietni mazāka. Tas ir sava veida brīdinājuma signāls, ka mums ir trūkumi un problēmas gan veselības aprūpē, gan valsts politikas sistēmā.

Ārstu biedrībā uzskata, ka situācija krasi pasliktinājusies tieši pašreizējā veselības ministra darbības laikā. Biedrības vadītājs ir tiešs – pēc šādu datu publiskošanas Guntim Belēvičam būtu jāatkāpjas.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Nepārtraukti izveidotas dažādas darba grupas. Tās izveidotas tādēļ, lai tajās cilvēki dabiski novecotu un nomirtu no bezdarbības vai tukšas pļurkstēšanas. Nekāda darbība nenotiek un lēmumus pieņem cilvēki, kuri ir pilnīgi nekompetenti.

Belēvičs neatrada iespēju TV3 Ziņām izskaidrot, kā šāda situācija Latvijā radusies, bet ministrijā stāsta, ka viss atduras pret nepietiekamo finansējumu.

Egita Pole, VM valsts sekretāra vietniece

Mums ir sarežģīta situācija veselības finansēšanās jomā, bet ir daudz lietu, ko varam izdarīt, pievēršot uzmanību savai veselībai. Šīs ir sekas, ka ir nāves, ko varam novērst. Nerunājot par to, kāda ir veselības aprūpes kvalitāte, kas ir atbilstoša mūsu valstī, bet kā līdz saslimšanai nenonākt.

Ministrijai ir plāns, kā veselības situāciju uzlabot – no ES fondiem atvēlēti 55 miljoni eiro, kuri sešos gados tika ieguldīti veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Proti, visplašākajā līmenī tiks veikti pasākumi, lai mainītu cilvēku ēšanas ieradumus, mudinātu viņus laikus pārbaudīt veselību un sportot.

Video