Pētījums: matemātikā un dabaszinātnēs vissliktāk veicas krievu skolu bērniem

Starptautiskajā pētījuma "TIMMS 2023", kurā analizēti ceturto klašu matemātikas un dabaszinātņu prasmes, līdzdarbojās 59 pasaules valstis un no Latvijas aizvadītajā mācību gadā, pildot dažādus uzdevumus, tajā piedalījās katrs piektais ceturtklasnieks jeb teju 4300 skolēnu.

Pētnieki saka, šā gada rezultāti nav slikti, taču līdz galam arī neiepriecina.

Latvijas 4. klašu skolēnu sniegums matemātikā novērtēts ar 534 punktiem, kas ir par 12 mazāk nekā 2019. gadā. Arī dabaszinātnēs diemžēl kritums. Latvijas skolēni šajā priekšmetā ieguvuši 526 punktus, kas ir par 16 mazāk nekā pirms pieciem gadiem.

"Globāli Latvija atrodas augstāk nekā pētījumā vidēji. Bet, protams, mēs netuvojamies tik strauji Āzijas valstīm, kā to ir izdarījuši lietuvieši. Lietuvieši mūs ir apsteiguši, lai gan iepriekšējos ciklos viņu rezultāts bija zemāks, tad šobrīd viņi ir augstāk par mums," teic pētījuma vadītāja Latvijā Linda Mihno.

Lietuvieši šoreiz ierindojās uzreiz aiz Singapūras, Taivānas, Korejas, Honkongas un Japānas skolēniem, kuri šādos pētījumos allaž uzrāda augstus rezultātus.

Kādēļ lietuvieši aizskrēja pa priekšu, bet mēs stāvam uz vietas? Pētnieki saka, to būtu jāanalizē padziļināti. Taču jau sākotnējos datos ir redzamas tendences, kas kopējo statistiku pavilka uz leju. Lai gan labākie rezultāti aizvien ir galvaspilsētas skolās, tieši Rīgas izglītības iestādēs bijis arī straujākais rezultātu kritumus un īpaši tajās skolās, kurās līdz šim īstenotas mazākumtautību programmas.

"Būtiskās atšķirības ir skolās ar krievu mācību valodu, bet šobrīd es nevaru pateikt, kādēļ tādi iemesli. Valodu reformas vēl nebija sākušās un tas ir svarīgs jautājums, ko izpētīt. Jo visus gadus līdz šim skolās ar krievu valodu, tie rezultāti bija augstāki statistiski. Šobrīd tie rezultāti ir izlīdzinājušies, tāpēc ir būtiski saprast, kas tad ir mainījies – vide vai kādi citi apstākļi, kas to ir ietekmējuši," norāda pētījuma vadītāja.

Tikmēr pedagogi pauž, problēmas šeit ir jāmeklē plašāk par kādu konkrētu skolu gaiteņiem. Šajā laikā notikusi arī virkne reformu, tai skaitā pāreja uz jauno izglītības saturu. Tāpat svarīgi esot ņemt vērā to, ka ceturtklasnieki, kuri šajā pētījumā piedalījās, ir kovida bērni.

"Es domāju, ka tur ir objektīvi iemesli un tie objektīvie iemesli ir viens, ka bērni mācījās attālināti. Un tie bērni, kuri tika tagad pārbaudīti, kuri parādīja tā savas zināšanas , ir tie, kuri pirmajā un otrajā klasē ļoti daudz laika pavadīja, mācoties mājās," teic Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidente Elita Rītere.

"Pasaulē ārkārtīgi daudz lietu piecu gadā laikā ir mainījušās. Šo piecu gadu laikā ir ļoti daudz arī piesauktais kovids visam pa vidu, tāpēc, salīdzinot šos datus, ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. Es šobrīd noteikti nesaskatu kaut kādu traģiku, ka kaut kas būtu ļoti slikti. Cita lieta – ka nav izcili," atzīst Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce.

Pedagogi arī pauž, noteikti par labu nav nākusi jau kādu laiku konstatētā problēma, ka bērniem ir zema lasītprasme, kas ietekmē arī viņu spējas, risināt uzdevumus matemātikā un dabaszinātnēs. Izglītības ministrijā sola, ja ne noķersim Lietuvu, nākamajā pētījumā rezultātiem būtu jābūt labākiem.

"Uz 2027. gada pētījuma ciklu, tur mums jau iestrādes ir, lai sasniegtu labāku rezultātu 2027. gadā. Tas ir metodiskā atbalsta centrs pedagogiem un skolām, arī skolēna individuālā snieguma monitoringa sistēma, kas arī teju, teju tiks ieviesta," pauž VISC Vērtēšanas un analītikas departamenta direktors Normunds Rečs.

Arī pētnieki saka, monitoringa sistēmu vajag. Tie ir analizējuši 2019. gada pētījuma datus, salīdzinot tos ar eksāmenu rezultātiem. Un secināts, ka tiem bērniem, kuriem jau 4. klasē ar matemātiku gājis grūti, arī 9. klases beigās eksāmenā uzrāda sliktu rezultātu. Un tas nozīmē, ka šiem bērniem mācību grūtības bija jau sākumskolā, taču piecus gadus tam pietiekama uzmanība pievērsta netika.