TV3 skaidro, kāpēc matemātikas eksāmenā izkrīt puse tehnikumu audzēkņu
Apskatot pēdējo eksāmenu rezultātus, gaužām bēdīga aina paveras daudzu profesionālo skolu un tehnikumu sniegumā. Virknē šo izglītības iestāžu valsts pārbaudes darbu matemātikā nav spējusi nokārtot pat vairāk nekā puse audzēkņu. Pašās skolās atzīst, skolēnu sekmes matemātikā nav labas, taču tajā galvenokārt vaino skolēnu zināšanu robus, kuri iegūti jau pamatskolā.
Satraukti par šo bēdīgo tendenci ir arī darba devēji – ja sliktas sekmes ir tagad, investēt šajos cilvēkos vajadzēs arī nākotnē.
Viena no skolām, kuras audzēkņiem matemātikas eksāmens bijis liels izaicinājums ir Jelgavas Amatu vidusskola. Šeit no 50 vidusskolas eksāmena kārtotājiem, matemātikā izkritis 31 skolēns. Turklāt arī vidējais vērtējums ir kritiski zems – vien 11,7%.
Tātad, skolēnu vidējais vērtējums matemātikā šeit ir trīs reizes zemāks nekā vidēji valstī, kur tas bija 34%. Skolā atzīst, izteikti lielas problēmas ar matemātiku, audzēkņiem nav pirmo gadu. Vienu iemeslu tam, šeit nosaukt gan nevar.
Matemātikas skolotāja gan secina – arvien biežāk jāstrādā ar tādiem jauniešim, kuriem ir dziļš matemātikas pamatzināšanu robs.
"Pie mums jau atnāk ar vājākām zināšanām. It sevišķi matemātikā. Visi, kas atnāk, pasaka: skolotāj, man slikti gāja matemātikā. Un mēs cenšamies, kurus varam, tos izvelkam, bet visus mums neizdodas izvilkt."
Jelgavas Amatu vidusskola gan ar savām sliktajām matemātikas sekmēm, nav nekāds izņēmums.
Piemēram, Aizkraukles Profesionālā vidusskolā no 36 optimālā līmeņa eksāmena rakstītājiem, matemātikā izkrita 27, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā no 69, eksāmenu nespēja nokārtot 52. Un tā sarakstu var turpināt vēl un vēl – jo daudzās profesionālajās skolās, visos Latvijas reģionos, matemātikas eksāmenā izkritusi puse vai pat vairāk audzēkņu.
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošājā vidusskolā gan norāda, puse no matemātikā izkritušajiem bijuši tālmācības audzēkņi, pārējie gan klātienes skolēni. Skolā arī secina, bieži jauniešus arī grūti aizraut ar šo mācību priekšmetu – viņiem prioritāte ir cita.
"Viņš atnāk, jo grib ātrāk strādāt, grib pelnīt naudu. Un tie iemesli ir dažādi, vai tā ir sociālā situācija, kāpēc nāk uz šejieni, varbūt viņš nezina, ko grib darīt. Ir ļoti jāpārdomā eksāmena struktūra. Gan, ko liek eksāmenā un vai patiešām jauniešiem, kuri izvēlas profesiju, vai viņiem tiešām ir nepieciešama matemātika augstāka līmeņa."
Izglītības ministrijā gan būtiskas problēmas ar eksāmeniem nesaskata.
"Šeit izglītības iestādēm ir algoritmi, kā strādāt, ja kārtojot eksāmenu, nav to nokārtojis sekmīgi. Jo te tomēr ir tā iespēja vēl gadu apgūt mācību priekšmetu, individuālo konsultāciju formā un pēc gada atkārtoti kārtot eksāmenu."
Tas tādēļ, ka profesionālajās skolās mācās četrus gadus un eksāmenu var kārtot gan trešajā, gan ceturtajā kursā. Tomēr, ja abās reizēs pārbaudes darbā izkrīt, izglītība iegūta netiek. Un tas satrauc darba devējus. Tie jau ilgstoši likuši lielas cerības uz profesionālo skolu absolventiem, lai risinātu akūto darba roku trūkumu. Izglītības neiegūšana vairumā gadījumu nozīmē, ka ātrāk vai vēlāk šajos cilvēkos būs jāiegulda vēlreiz.
"Darba devējs, visticamāk, ļoti daudz investēs pieaugušo izglītībā. Realitātē šiem jauniešiem pēc kāda laika vajag papildu prasmes. Līdz ar to tās investīcijas ir daudz lielākas, viņas pārliekas uz vēlāku laika posmu un mēs neiegūstam to izrāvienu, kas ir vajadzīgs uzņēmējiem uzreiz un tagad. No tāda viedokļa mēs to atbildību vienkārši pārliekam uz nedaudz vēlāku laika posmu."
Vienlaikus jāuzsver, ka profesionālajās skolās un tehnikumos, eksāmenu rezultāti ir krasi pretēji. Kamēr daudzviet izkritušo skaits ir kritisks, netrūkst arī tādu iestāžu, kur gan matemātikā, gan citos valsts pārbaudes darbos, rezultāti ir virs vidējā rādītajā valstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
