Piensaimnieki: Darbošanās nozarē kļuvusi par labdarību, nevis biznesu
Lai iedzīvotāji arī turpmāk varētu atļauties iegādāties piena produktus, nozares uzņēmēji ceturtdien, 21. aprīlī, ārkārtas kongresā mudināja politiķus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Piensaimnieki skaidro, ka pēdējā pusgadā viņiem nācies cīnīties ar tik daudziem satricinājumiem un piensaimniecība kā bizness mūsu valstī ir apdraudēta, vēsta TV3 Ziņas.
Piena nozarē strādājošie patlaban nodarbojoties ar labdarību, nevis biznesu – šādiem vārdiem pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks. Latvijā piena nozare esot sasniegusi punktu, kurā piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi.
Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa par 15% šajā periodā, tās joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cena un gatavās produkcijas pārdošanas cenas. Piemēram, ja 2020. gadā par svaigpiena litru zemniekam samaksāja gandrīz 30 centus, tagad jau vairāk nekā 40. Taču šajā laikā pārējās izmaksas augušas tik ļoti, ka saražot pienu esot dārgāk, nekā to pārdot.
"Mēs esam nonākuši zināmas dilemmas priekšā – turpināt ražot pienu, nodarboties ar šo kā labdarību, vai tomēr izdzīvot un rūpēties par to, kad beigsies šī krīze mūsu uzņēmumi tāpat kā visi pārējie, būtu spējīgi ģenerēt nodokļus valstij."
Attiecīgā situācija nozarē briedusi jau ilgi – to ietekmējusi Covid-19 pandēmija, energoresursu cenu kāpums un tagad arī karš Ukrainā.
"Tas ir novedis pie situācijas, ka daži mūsu piena pārstrādes uzņēmumi vairs nav spējīgi šādu strauju izmaksu pieaugumu akumulēt, jo mums nav iespējas proporcionāli palielināt produktu cenas," skaidroja Šolks.
"Tā situācija bijusi tāda, ka mēs, piemēram, "Smiltenes pienā", šo visu esam paši ar saviem līdzekļiem akumulējuši. Rupji rēķinot, mums tas izmaksā 300 000 eiro mēnesī, ja runājam par pusgadu, tātad 1,8 miljonus eiro mēs esam izlietojuši, lai akumulētu šo cenu pieaugumu."
Piensaimnieki brīdina – jau tagad piena cena veikalā no nepilna eiro pieaugusi līdz 1,29 eiro, kas ir tieši tikpat, cik Vācijā.
Nozare turpmāk saredz – divus scenārijus – vai nu paaugstināt piena produktu cenas tik tālu, lai segtu visas izmaksas, proti, pārlikt visu izmaksu nastu uz patērētāju, riskējot ar būtisku patēriņa samazinājumu un pārslēgšanos uz importa produktiem. Šādi litra piena pakas cena plauktā pieaugtu līdz 1,87 eiro, kas ir par 45% vairāk, nekā patlaban, līdz ar ko cilvēku pirktspēja samazinātos pat par trešdaļu. Otrs scenārijs, nozares ieskatā, ir visiem censties saglabāt piena produktu cenas esošajā līmenī, proti, cenu 1,29 eiro par vienu litru piena.
Neko nedarot, lai situāciju risinātu, sagaidāms straujš Latvijas piena nozares krahs kā izmaksu kāpums, un atsevišķas zemnieku saimniecības un vietējie piena pārstrādes uzņēmumi būtu spiesti likvidēties.
Lai no tā izvairītos, uzņēmēji aicina pārtikai samazināt PVN likmi līdz 5%. Tas gan labumu dotu tikai iedzīvotājiem, ne pašiem piensaimniekiem.
"Nerunājam par garnelēm, vītinātu gaļu vai sieru ar pelējumu, kas ir dārgie produkti, bet ir runa par primāro pārtikas grozu. Valdība var teikt, ka arī turīgais no tā iegūs, bet tie ir visi Latvijas iedzīvotāji, vai tad mums ir jāsadala Latvijas iedzīvotāji pozīcijās?" neizpratnē ir Kovaldins.
Piena nozares dalībnieki apgalvo, ka visus pieejamos valsts atbalsta mehānismus biznesu glābšanai jau esot izmantojuši un aicināja politiķus kopīgi sākt meklēt tūlītējus risinājumus.
"Līdzīgā situācijā kā piena nozare – ārkārtas situācijā – ir arī citas pārtikas nozares, attiecīgi jārīkojas ātri. Ņemot vērā ekstremālos apstākļus valstī ir jānosaka maksimālā uzcenojuma līmenis tirdzniecībā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Tādi piemēri ir arī Eiropas valstīs. Ja gaidīsim 1.jūniju, sagaidīsim uzņēmumu darbības apstāšanos. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums."
Noslēdzoties ārkārtas LPCS kongresam tās biedri vienojās nosūtīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Finanšu ministram Jānim Reiram parakstītu rezolūciju, aicinot nekavējoties samazināt PVN likmi no 21% uz 5% piena produktiem, kā arī nodrošināt reālu finansiālu atbalstu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes radīto zaudējumu daļējai kompensēšanai par 2021.gada decembri un 2022. gada pirmajiem trim mēnešiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā. Šāds atbalsts nodrošinātu vidēji 56 eiro kompensāciju par katru pārstrādāto piena tonnu minētajā periodā.
Samazināt PVN pēdējā pusgada laikā valdību aicinājušas daudzas nozares, taču līdz šim šāda pieeja nav atbalstīta. Arī uzklausot piensaimnieku bažas, politiķi nesteidza dot solījumu, ka šis ierosinājums tiks atbalstīts, lai gan izskanēja apņēmība to rūpīgi izvērtēt. Izskanēja pārdomas, ka trūcīgāko iedzīvotāju pirktspēja un piensaimnieki varbūt labāk jāatbalsta ar atšķirīgiem instrumentiem.
Nozares pārstāvji vienlaikus kritizēja Finanšu ministriju, sakot, ka tā tikai "norokot" visus viņu priekšlikumus, taču citus risinājumus nepiedāvā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
