Atsevišķi varas partiju deputāti pieļauj, ka VARAM gatavojas Rīgas domes atlaišanai

Tomēr ar kārtības ievešanu domē Burovam neveicas. Rīgas mērs atbalsta Konkurences padomes apturēto līgumu ar topošo atkritumu apsaimniekošanas monopolistu "Tīrīga". Tam sākuši publiski iebilst septiņi neatkarīgie deputāti, kuri norāda uz atkritumu izvešanas cenu pieaugumu, un aicina līgumu lauzt. Lai gan šādi, iespējams, neatkarīgie deputāti pārkāpuši ar Burovu noslēgto sadarbības līgumu, Rīgas mērs neko padarīt nevar, jo bez septiņu neatkarīgo deputātu atbalsta viņš vairs nebūtu Rīgas mērs.

"Par sadarbības vai koalīcijas līguma neizpildi neviena no pusēm nevar vērsties tiesā," saka Burovs.

Četri no neatkarīgajiem deputātiem izslēgti no partijas "Saskaņa". Viņi sākuši pozicionēties, jo plāno dibināt paši savu partiju. Šis spēks iekšējo pretrunu nomāktajai "Saskaņai" plāno veidot konkurenci. Uzņēmumu reģistrā jau iesniegti dokumenti par biedrības ar nosaukumu "Pārmaiņas" dibināšanu.

"Tas ir mūsu pirmais solis, līdz gada beigām mēs attīstīsim šo politisko kustību un nākamā gada janvārī/februārī dibināsim politisko partiju ar tādu pašu nosaukumu – "Pārmaiņas"," norāda Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Neatkarīgo deputātu frakcija").

Lai noturētos amatā, Burovam nepieciešamas arī "Saskaņas" balsis. "Saskaņieši" ar neatkarīgajiem deputātiem oficiāli savā starpā nekomunicē. Līdz ar to Burovam ar savas koalīcijas partneriem nākas runāt atsevišķi.

"Tad, kad es teicu, ka komanda vēl man nav, nu, es vēl gaidu, kad tā stiprā komanda tiks izveidota," norāda Burovs.

Rīgas mēram galvassāpes sagādājusi arī "Saskaņa". Iepriekšējās nedēļās "saskaņieši" Sandris Bergmanis, Igors Kuzmuks, Jefimijs Klementjevs un Viktors Paškovs neapmeklēja atsevišķu komiteju sēdes, un pašvaldības ārkārtas sēdi. Burovam sēdi nācās atcelt, jo deputātu neierašanās dēļ varas partijām nebūtu bijis vairākums lēmumu pieņemšanai.

"Latvijas Attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs Viesturs Zeps norāda: "Nav viennozīmīgas koalīcijas. Ir plaisas. Vieni nāk uz vienām sēdēm, otri nenāk uz otrām sēdēm, tad ir vēl daži grupējumi, kas nevar par kaut ko vienoties. Ne "Saskaņa" ir stabila, ne GKR, un tad viens otru provocē."

"Ir savstarpējas pretenzijas, savstarpēji strīdi. Bet es varu secināt, ka daži deputāti no šīs slimības nav izārstējušies. Es ļoti ceru, ka tā slimība, tādi "recidīvi" vairs neatkārtosies. Es ļoti ceru. Es ļoti ceru, ka cilvēkiem ir vēl nepieciešams laiks, lai izārstētos," bilst Burovs.

Rīgas dome uz brīdi bija zaudējusi rīcībspēju. Pašvaldības aizkulisēs to saista ar Bergmaņa domubiedru dumpošanos "Saskaņas" frakcijā.

Bergmanis un citi deputāti apgalvo, ka nepiedalījās domes darbā dažādu personisku iemeslu dēļ kā ģimenes apstākļi vai slimošana. Vienlaikus Bergmanis neslēpj, ka Burova darbu vērtē kritiski, un līdzīgi kā vairākums opozīcijas partiju deputātu, viņš pauž viedokli, ka labākā izeja no situācijas būtu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

"Kad viņš sāka veidot politiku vai runāt politiski, ir bijuši šādi tādi izteikumi… Es viņa vietā būtu paklusējis. Piemēram, par to pašu, kur viņš teica, ka nekad nav balsojis par "Saskaņu". Tad viņš pats par sevi nav balsojis? GKR taču gāja kopā ar "Saskaņu", mēs gājām kā partneri," saka Bergmanis.

Savukārt Rosļikovs norāda: "Tas vairs nav nekāds noslēpums – "Saskaņas" Rīgas domes frakcijā ambīcijas sit augstu vilni. Un mēs redzam, ka Bergmaņa kungs cenšas panākt savu ievēlēšanu vicemēra amatā, lai gan lielākā no koalīcijas to neatbalsta un neredz viņu kā vicemēru. Varbūt tas ir mēģinājums iespaidot šo situāciju, un kaut kā tikt pie tā sen kārotā amata."

Nila Ušakova laikā "Saskaņas" daudzi deputāti baudīja privilēģiju – viņi bija dāsni atalgoti kā konsultanti vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Tagad šī prakse ir izbeigta, un Burovs paziņojis, ka to vairs neatjaunos. Rīgas domes opozīcijā varas partiju deputātu dumpošanos saista tieši ar to, ka "saskaņiešiem" samazinājušies ienākumi kapitālsabiedrībās atņemto amatu dēļ.

"Es varu tikai paspekulēt. Tie ir kaut kādi amati, amatiņi, konsultanti, konsultantiņi vai kaut kas tamlīdzīgs," saka Zeps.

Šonedēļ "Saskaņas" frakcijas frakcija atkal bija ierindā, un visi tās deputāti domes darbā piedalījās. Frakcijas vadītāja, Rīgas vicemēra Anna Vladova uzstāja, ka viss ir kārtībā.

"Es negribu komentēt ne baumas, ne bažas, bet frakcija ir stabila, viss ir kārtībā," norādīja Vladova.

Tomēr piektdienas vakarā Vladova paziņoja, ka atteikusies no "Saskaņas" frakcijas vadītājas amata. Turpmāk to darīšot Maksims Tolstojs – viņš ir aizdomās turētais korupcijas apkarotāju sāktā kriminālprocesā. "Saskaņas" vadība Rīgas domes darbu atstājusi pašplūsmā. Pēc mēneša notiks partijas kongress, kurā būs jāievēl jauns priekšsēdētājs. Nils Ušakovs uz šo amatu vairs nepretendēs. Iepriekš kā iespējamais nākamais partijas vadītājs izskanēja tikai Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš "Saskaņā" ir jaunpienācējs. Viņš sola pāršķirt jaunu lappusi partijas attīstībā.

"Saskaņai" ir jābūt īpaši uzmanīgai attiecībā uz to, lai par tās biedriem nekļūst tie, kuriem ir liels risks būt vai nu sliņķiem, nekompetentiem vai zagļiem," bilst Dombrovskis.

Tomēr Dombrovskim kongresā būs konkurents – biedri izvirzījuši arī "Saskaņas" dibinātāju Jāni Urbanoviču.

Lai gan vēlētāju atbalsts "Saskaņai" joprojām ir augsts, pašlaik tās reitings nokritis līdz zemākajam punktam 10 gadu laikā. Visticamāk, tas saistīts tieši ar skandāliem un pavērsieniem partijas līdz šim galvenajā varas bastionā – Rīgas domē. Urbanovičs uzskata, ka nākamajās Rīgas domes vēlēšanās "Saskaņas" listē esošos domes deputātus vairs nebūtu jāiekļauj.

Rīgas domes darbības tiesiskumu turpina vērtēt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

"Mēs pastiprināti sekojam līdzi Rīgas domes darbībai pēc pavasarī veiktās pārbaudes. Ir pieprasījumi par atsevišķu likuma normu nepildīšanu (daudzbērnu ģimeņu reģistrs, sadzīves atkritumu apsaimniekošana). Prasīsim drīz ziņojumu par izmaiņām "Rīgas satiksmes" pārvaldībā. Vērtēsim, vai pavasarī konstatētie pārkāpumi novērsti," norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Atsevišķi varas partiju deputāti pieļauj, ka ministrija gatavojas Rīgas domes atlaišanai. Pēc ministrijas ierosinājuma, šādu lēmumu pieņemtu Saeima. To, ka nākamā gada sākumā parādīsies iniciatīva par galvaspilsētas pašvaldības atlaišanu, domnieks Aleksejs Rosļikovs vērtē ar varbūtību "puse uz pusi".

"Es domāju 50 uz 50. Vismaz mēs no savas puses strādāsim tā, lai nedotu ne mazākās iespējas VARAM ministram kaut ko tādu saražot. Es domāju, ka tās nav baumas, es domāju, ka tas ir viens no plāniem kā parlaments mēģinās parādīt savu spēku," saka Rosļikovs.

Rīgas domes atlaišana gan, visticamāk, nenozīmētu ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Likumā noteikts – ja pašvaldību atlaiž mazāk nekā 15 mēnešus līdz nākamajām vēlēšanām, tad līdz vēlēšanu datumam to jāpārvalda administratoriem, kurus ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta rekomendācijas. Saeimā un valdībā pašlaik pie varas ir tās partijas, kas Rīgas domē ir opozīcijā.