Atvadīšanās no vēstniekiem un dalība atsevišķos pasākumos – pienākusi Vējoņa pēdējā darba nedēļa

Tomēr arī jaunievēlētā prezidenta Egila Levita prezidentūras sākums nākamnedēļ izsaucis neizpratni, – atsevišķas uz inaugurācijas pasākumu uzaicinātas personas aizskāris tas, ka sarīkojumā jāierodas vieniem, bez dzīvesbiedriem.

Saskaņā ar savu darba kārtību, prezidents Raimonds Vējonis pēdējo nedēļu šajā amatā galvenokārt pavadīs, atvadoties no vēstniekiem un piedaloties atsevišķos pasākumos. Oficiālo pienākumu pildīšanas pēdējā dienā – sestdienā – viņš piedalīsies Latvijas armijas simtgadei veltītā notikumā, kas ir zīmīgi, jo tieši Vējoņa devums drošības stiprināšanā izcelts kā viena no galvenajām viņa prezidentūras veiksmēm.

Politologs Juris Rozenvalds norāda: "Lai katrs uzprasa pats sev, kāda bija sajūta 2014. vai 2015. gadā? un kāda pašreiz? Tomēr tas, ka Ādažos ir NATO karaspēks, lai arī simboliska klātbūtne, tā ir svarīga."

Eksperti uzsver arī viņa aktīvo iesaistīšanos tieslietu problēmu risināšanā un iniciatīvu beidzot sakārtot nepilsoņu bērnu jautājumu. Kopskaitā Vējonis atkārtotai skatīšanai Saeimai atdevis 13 likumprojektus un pats nācis klajā ar septiņām likumdošanas iniciatīvām. Vējonis ieviesis arī tā saucamo "labas likumdošanas" principu.

Jurists Lauris Liepa uzsver: "Tas nozīmē, ka nevar likumā ielikt visu, ko vēlas. "Pastnieku" likuma grozījumu normas atmestas atpakaļ. Kā arī 3. lasījumā vairs nevar ieviest negaidītas un neskaidras, individuāli gribētas likuma grozījuma normas."

Lasi vēl – Vējoņa pēdējā uzruna Saeimā: Strādāt pa vecam vairs nevar

Tomēr kritiku izpelnās neveiklie mirkļi dažādās uzstāšanās reizēs, kā arī harismas trūkums uz pārējo Baltijas valstu vadītāju fona.

"Kopumā prezidentūra bija mērena. Mērenība nav tā sliktākā īpašība. Reizē vara teikt, ka mūsu trūkumi ir mūsu labo īpašību turpinājums. Sabiedrība varēja prasīt aktīvāku rīcību, piemēram, saistībā ar oligarhu sarunām," bilst Rozenvalds.

Tikmēr stāties amatā gatavojas jaunievēlētais Rīgas pils saimnieks Egils Levits. Viņa inaugurācija notiks pēc nedēļas – 8. jūlijā. Taču vēl pirms darba sākšanas jau radies zināms sašutums – atsevišķām uz inaugurācijas pasākumu uzaicinātām personām šķiet nepieņemami, ka uz sarīkojumu Gaismas pilī būs jāierodas vieniem, bez otrajām pusītēm.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš norāda: "Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas sūtīts vienai personai – man! Un tā nav bijis nekad. Neesmu protokola speciālists, nepārzinu etiķetes smalkumus, bet to, ka tas ir nepieklājīgi, to zinu gan. Piezvanīju uz prezidenta kanceleju un jautāju kāpēc tā. Atbildēja, lai varētu uzaicināt vairāk viesu! Nodomāju, ka varēja tad aicināt visu tautu uz Daugavmalu. Tas jau būtu tautas prezidenta cienīgi. Tā nu atteicu."

Līdz šim katrs prezidents izvēlējies atšķirīgu veidu, kā sākt prezidentūru, sākot ar balli Rundāles un Jelgavas pilī Vairas Vīķes Freibergas un Valda Zatlera gadījumā līdz pat prezidenta Bērziņa lēmumam svinīgo pasākumu nerīkot vispār.

Ielūgums vienai personai nav etiķetes pārkāpums, saka jaunievēlētā prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga. Nacionālās bibliotēkas ietilpība ir tāda, kāda tā ir – jau tā uzaicināti 800 viesi.

"Tā ir ļoti simboliska vieta. Bagāta kultūrvēsturiskām vērtībām, tā apzīmē mūsu zināšanas. Tā ir saistīta ar visiem novadiem. Tieši saikni ar novadiem vēlamies akcentēt sarīkojumā. Šajā gadījumā tas ir ielūgums konkrētam cilvēkam. Mēs, protams, gribētu uztaisīt piecas reizes, desmit reizes no šī skaita, ko pieļauj bibliotēkas ēka," bilst Rozenberga.

Kā liecina pasākumu programma, muzikālais pavadījums un cienasts būs visiem novadiem raksturīgais. Levits nolēmis arī sākt jaunu tradīciju – inaugurācijas dienā plkst. 12.00 viņš teiks uzrunu iedzīvotājiem pie Brīvības pieminekļa.

Lasi vēl – Par politiku interesējies jau no piecu gadu vecuma. Kas ir jaunievēlētais prezidents Levits?