Būtiski samazinās darbinieku skaitu – Ašeradens intervijā atklāj, kā Finanšu ministrija cirps tēriņus
"Arī finanšu ministrija ļoti nopietni plāno samazināt strādājošo skaitu resorā," tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ceturtdien, 3. jūlijā, sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kad tika izvaicāts, kā ministrijas iecerējušas rast 150 miljonu eiro ietaupījumu, samazinot tēriņus 2026. gadā.
Taujāts par Kultūras ministres Agneses Lāces ("Progresīvie") iepriekš sacīto, ka nozarē tēriņus varētu mazināt, pārskatot finansēšanas modeli mūzikas un mākslas skolām, finanšu ministrs norādīja, ka cilvēku atlaišana publiskajā sektorā notiks un strādājošo skaits tiks samazināts.
Arī Finanšu ministrija, tā norādīja Ašeradens, "ļoti nopietni plāno samazināt strādājošo skaitu resorā". Lūgts detalizētāk aprakstīt šo ieceri, ja salīdzina ar Ekonomikas ministrijas izteikto apgalvojumu – tā iecerējusi strādājošo skaitu samazināt par 40 – Ašeradens sacīja, ka Finanšu ministrijā cipars ir būtiski lielāks.
"Es tagad nenosaukšu. Šie skaitļi nāks ārā, kad mēs runāsim par budžetu, bet būs būtiski vairāk. [Būtiski vairāk nekā Ekonomikas ministrijā?] Jā. Es domāju, ka nākamajā gadā daudzās citās ministrijās tas nāks priekšā. Par to ir mazāk runāts, bet skaidrs, ka publiskajā sektorā strādājošo skaits tiks samazināts. Tajā brīdī mēs tad sāksim vērtēt. Varbūt, ka mēs varam nefinansēt vienu vai otru aktivitāti, bet dot iespēju tiem cilvēkiem tikt nodarbinātiem. Tā ir medaļas otra puse."
Finanšu ministrs intervijā arī norādīja, ka ar ministriju priekšlikumiem, kā tās mazinās tēriņus, plānots strādāt līdz augusta vidum, kad jāiesniedz sagatavotais 2026. gada budžeta priekšlikums valdībai. "Darbs ir izdarīts, es optimistiski skatos, ka tas 150 miljonu eiro risinājums nākamā gada budžeta gadam ir iespējams," viņš sacīja, piebilstot, ka viņam pašam ir priekšlikums, lai ietaupījums pat būtu nedaudz lielāks. Viņai ir optimisms, ka ir jau tur 150 miljoni.
Veidojot budžetu finanšu ministram ir svarīgi saglabāt Latvijas uzticamību starptautiskajos finanšu tirgos. Latvija patlaban saskaras ar lieliem izaicinājumiem. "Mēs redzam, ka ekonomika neattīstās, kā gribētu, attīstās lēnāk. Samazinās nodokļu ieņēmumi," uzsvēra ministrs. Turklāt Latvijai nākotnē ik gadu jāatrod papildu 500 līdz 600 miljoni eiro aizsardzības izdevumiem, kas pieprasa sabalansēt budžetu. Kaut Latvija šobrīd var nedaudz vairāk terēt uz parāda, tomēr limiti tiekot izsmelti, skaidroja Ašeradens.
"Samazināt var vienkārši – visiem drusku mazāk. Tas ir viens veids. Otrs veids ir – varbūt mēs varam darīt savādāk. Mazāk, bet labāk. Te ir divas lietas – viena lieta ir funkciju pārskatīšana. Valsts uzņēmusies ļoti daudz funkciju. Ejam cauri funkciju sarakstam. Varbūt no kaut kā var atteikties. Otrs. Bieži vien ministri dara vienu un to pašu. Valsts konstrole, piemēram, norādījusi, ka gandrīz visas ministrijas nodarbojas ar pieaugušo izglītību. Nu tad skatīsimies, kā to lietu savākt, un koncentrēt vienas aģentūras rokās."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
