Dronus uz Baltiju un Somiju varētu būt novirzījusi Krievija, lēš Ījabs

"Tas, ka tie ir Ukrainas droni, nenozīmē, ka tos nevarētu būt uz šejieni novirzījusi Krievija,"  tā intervijā akcentēja eiroparlamentārietis Ījabs. "Jo tur ir visas tās elektroniskās karadarbības lietas," viņš atgādināja.

Ivars Ījabs

Eiropas Parlamenta deputāts, "Latvijas attīstībai"

"Pieņemu, ka mums pašiem ir jādomā tepat uz vietas, ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti spēcīga dronu industrija un dažāda veida inovācijas, lai iemācītos tos notriekt. Protams, ka notikušais ir uztraucoši."

Eiropas Savienības līmenī gaisa telpas aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem ir atrasta nauda dronu sienai, sākts projekts līdz 2027. gadam, tā informēja Ījabs.

Eiroparlamentārietis arī uzskata, ka patlaban Krievija ir "iestrēgusi" Ukrainā, tāpēc "lielāku akciju pret mums vai pret Eiropu" šobrīd sākt nespēj. "Tāpēc viņi šādas cūcības [iespējamā dronu pārvirzīšana uz Baltiju un Somiju] turpinās. Mums ir jābūt vienkārši uz to gataviem," atgādināja politiķis.

Vērtējot situāciju Ukrainā, Ījabs ar bažām raugās uz samilzušo konfliktu Tuvajos Austrumos. ASV atbalsts ieroču piegādēs Ukrainai, lai arī ne tiešā veidā, bet par Eiropas naudu, tomēr ir ārkārtīgi svarīgs. Piemēram, "Patriot" raķetes. "Ja tagad mēs piedzīvosim kaut kādu ilgu konfliktu līča rajonā, tad tādā gadījumā Ukraina vienkārši cietīs," tā vērtē Ījabs.

Ivars Ījabs

Eiropas Parlamenta deputāts, "Latvijas attīstībai"

"Mūsu lielā interese ir situācijas deeskalācija. Jo tas ir ne tikai stāsts par to, ko mēs redzam mūsu pašu benzīntankos, cenas. Tas ir arī stāsts par to, ka, jo tas ilgāk ies, jo tas ļaus pieaugt Krievijas globālajai ietekmei. Tajā nozīmē, ka, pirmkārt, mēs redzam, ka Krievija katru dienu kara dēļ pelna par 150 miljoniem dolāru vairāk ar savu gāzi un naftu, to tirgojot. Dabīgi, ka tā ir nauda, kas aiziet tieši karam, un aiziet tieši potenciālajai agresijai pret mums."

Kā Latvija var iesaistīties situācijas stabilizēšanai Hormuza šaurumā? Ījabs uzskata – primāri ir jāsignalizē Eiropas sabiedrotajiem, arī ASV un Izraēlai, ka Latvija ir sabiedrotais, ka Latvija ir gatava iesaistīties, kā, piemēram, diplomātiski.

Viens no iespējamiem ceļiem ir to risināt ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Tas gan varētu būt sarežģīti, jo padomē ir arī Krievija un Ķīna. Latvija ANO Drošības padomē ir nepastāvīgā dalībvalsts, taču vienlaikus šajā jautājumā, kara izbeigšanā Tuvajos Austrumos, ir ieinteresētas Turcija un Pakistāna, arī Ķīna neesot ieinteresēta, lai konflikts ieilgst. "Kas attiecas uz militāriem risinājumiem – tas nav mūsu karš. Tajā nozīmē, ka mūsu galvenais karš Eiropā ir Ukraina," rezumēja Ījabs.