Eksperti: Veselības aprūpe nav nākamā gada valsts budžeta galvenā prioritāte

Nozarē uzskata, ka tas ir nepieļaujami un izskan aicinājumi naudu pārdalīt no citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, kurai nākamgad atrasts būtisks palielinājums.

Dažādu partiju politiķi veselības aprūpi gadiem sauc par valsts galveno prioritāti. Praksē tam būtu jānozīmē, ka mediķiem budžeta nauda tiek novirzīta vispirms, pārējiem tikai pēc tam. Iepriekšējās valdības atbalstītajā veselības aprūpes reformas plānā, par ko balsoja arī esošā premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība", kā mērķis tika izvirzīts finansējuma palielināšana līdz 14% no valdības izdevumiem. Cik tas ir kritiski svarīgi, pavasarī koalīcijai atgādināja Pasaules veselības organizācijas (PVO) delegācija.

"Latvijā ir pilnīgi nepareizs pieņēmums, ka vispirms ir jāpalielina efektivitāte un tad jādod nauda veselības aprūpei. Jūs šobrīd esat situācijā, kurā nav iespējams palielināt efektivitāti. Tas ir kā braukt ar auto, kam ir tikai trīs riteņi. Ar to nevar sākt braukt ātrāk. Ja jūs situāciju steidzami nelabosiet, jums pat nebūs šofera, ārsti nebūs pieejami. Šis auto bez papildus finansējuma nevar braukt ātrāk," norādīja PVO Veselības stiprināšanas biroja vadītāja Tamāšs Evetovits.

Pēdējos gados finansējums veselībai strauji pieauga – no 9,9% 2017.gadā līdz 11,3% šogad. Taču, ja Saeima apstiprinās Kariņa valdības budžeta projektu, kas nozarei papildus sola tikai 50 miljonus, attīstība nākamgad apstāsies, un mērķis par 14% sasniegšanu 2023.gadā būs izsapņots.

Profesors Uģis Gruntmanis, kas pēc daudzu gadu darba ASV atgriezies Latvijā, uzsver – Igaunijā jau šobrīd veselībai atvēl vairāk par mūsu plānos ierakstītājiem 14%.

"Lai mēs noķertu Igauniju, tie ir 600 miljoni minimums. Protams, tam jānotiek pakāpeniski. Bet, ja mēs katru gadu pieliksim 50, tad mēs viņus noķersim pēc 12 gadiem, ja viņi nepieliks neko, bet skaidrs, ka viņi pieliks. Igaunijā jauno ārstu algas ir jau 2100 eiro un palielinās uz 2300, kamēr mums ir 950. Tas nav cilvēcīgi un jaunie ārsti izbrauc," saka Gruntmanis.

Gruntmanis arī ir neizpratnē par valsts naudas sadali, piemēram, kāpēc 28 miljoni eiro papildus paredzēti lauksaimnieku atbalstam, lai arī neviena dokumentā tā nav minēta kā prioritāte.

To, ka veselības aprūpe nav nākamā gada valsts budžeta galvenā prioritāte, norāda arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"It kā eiro izteiksmē ir diezgan daudz iedots, bet izdevumu pieaugumu apjoms ir lēnāks nekā kopuma budžetā. Valsts izdevumi aug ar 6,5%, bet veselība tikai 3%. Ja būtu vienā ātrumā ar kopējiem izdevumiem, būtu vismaz 30 miljoni klāt," bilst Āboliņš.

Neskatoties uz ekspertu brīdinājumiem un gaidāmo mediķu streiku, valdība nākamgad nozarei atvēlēto finansējumu neplāno būtiski pārskatīt. Par nozari atbildīgā ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka tas būs iespējams, tikai lemjot par atsevišķu nodokļu palielināšanu.

"Šīs ir tās vietas, uz kurām mums agrāk vai vēlāk būs jālūkojas, ja mēs vēlamies tādu publisko pakalpojumu klāstu, kā mēs ar skaudību skatāmies uz Skandināvijas valstīm," norāda Viņķele.

Starp nodokļiem, kurus celšana būtu apsverama, tiek minēts nekustamā īpašuma, dividenžu nodokļi, akcīze kaitīgiem paradumiem. Savukārt bijusi veselības ministre Anda Čakša pieļauj, ka būs jāatgriežas pie viņas laikā daudz cilātās idejas, ka tie, kas nodokļu nemaksā, maksā vairāk par mediķu pakalpojumiem.