ES apstiprina migrācijas solidaritātes mehānismu; Latvija bēgļus uzņemt neplāno

Pirmdien ES padome rakstveida procedūrā apstiprināja lēmumu, ar kuru veidos pirmo solidaritātes rezervi 2026. gadam, kas ir daļa no ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānisma īstenošanas procesa, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija (IeM).

Kā informē Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), IeM, pārstāvot Latvijas pozīciju, balsojumā atturējās, "ņemot vērā nacionālo situāciju un pastāvošos drošības izaicinājumus uz ES ārējās robežas".

Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.

IeM turpināšot dialogu par izņēmuma piemērošanu Latvijai solidaritātes mehānisma ietvaros, pamatojot šo pieprasījumu ar to, ka Latvija jau šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu ES kopējā drošībā, aizsargājot arī visas ES un NATO ārējo robežu pret Krievijas un Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, tostarp migrantu instrumentalizāciju, ieguldot ievērojamus resursus robežas izbūvē, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

Latvija plāno sniegt savu ieguldījumu solidaritātes mehānismā, izmantojot tikai trešo solidaritātes ieguldījuma veidu – alternatīvos atbalsta pasākumus jeb cita veida atbalstu, kas mazina migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu.

Latvija nepiedalīsies personu pārvietošanā, uzsver IeM.