ES dalībvalstu līderiem nav izdevies vienoties par bloka augstāko amatu sadali

Tieši par šo kandidātu izcēlušās vislielākās domstarpības. Sākotnēji bija plānots, ka augstais amats jāieņem tās partijas kandidātam, kurš Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, proti Eiropas Tautas partijas virzītajam Manfrēdam Vēberam.

Timmermana virzīšana šim amatam Eiropadomes kuluāros tiek saukta par "Osakas kompromisu," jo par viņa kandidatūru G20 valstu samitā Japānā divpusējās sarunās vienojušās ES lielāko ekonomiku valstis – Francija un Vācija. "Pret" viņa kandidatūru iebilst Višegradas valstu grupa un arī atsevišķi parlamentārieši no Latvijas, kas uzskata, ka Timmermans Eiropas politiku virzīs protekcionisma virzienā. Tikmēr ārpolitikas analītiķi ir pretējās domās.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, ārpolitikas pētnieks Kārlis Bukovskis norāda: "Eiropas Savienībā tomēr vajadzētu līderus, kas ir spējīgi reprezentēt Eiropas Savienību un Eiropas Savienības institūcijas konkrēti Eiropas Komisijā gan iekšpusē, gan arī ārpusē, tad šinī gadījumā Timmermana kungs ir ar pietiekamu pieredzi, viņam ir pietiekama harisma, viņš ir pietiekami saturīgs kā runātājs un domātājs. Viņš ir arī viens no spēcīgākajiem kandidātiem, kas šobrīd ir uz šo amatu pieteikti."

Vienlaikus Timmermana kandidatūru asi kritizē trešā lielākā EP ievēlētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kas uzskata, ka šis precedents ir apliecinājums tam, ka ES dalībvalstis, kas neietilpst G20, īstenībā nepiedalās lēmumu pieņemšanā.