Griesti atlīdzības kāpumam valsts pārvaldē. Ar savām algām politiķi vēl nogaida

Pēc kritikas, ka saspringtos budžeta apstākļos valsts aizrāvusies ar saviem tēriņiem, piemēram, darbinieku atlīdzības fondam šogad pieaugot par gandrīz piektdaļu, valdošā koalīcija vakar vienojās, ka publiskie izdevumi būtu jāiegrožo.

Tagad tas nonācis valdības dienaskārtībā. Nākamgad publiskajā pārvaldē, piemēram, ministrijās, nevarēs palielināt amata vietu skaitu un būs atlīdzības fonda pieauguma griesti 2,6% apmērā. Par prioritāti noteiktā drošības joma gan būšot izņēmums. Paredzēts arī samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem par 11%, tādējādi ietaupot aptuveni 50 miljonu eiro.

"Šī ir viena no sarežģītākajām budžetā sastādīšanām man vismaz zināmajā budžeta sastādīšanas vēsturē. Tāpēc mēs arī drusciņ kavējām un darījām vēlāk, mēs gaidījām, ka, iespējams, būs ekonomiskā situācija uzlabojusies. Diemžēl tā situācija ir tāda, ka ekonomiskā attīstības prognozes kļūst arvien nepatīkamākās," atzīst finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautājums gan ne tikai par publiskajā pārvaldē strādājošo, bet arī pašu politiķu algām un citu augstāko amatpersonu atlīdzību.

Vēlēto un politiski apstiprināto amatpersonu algas izmaiņas ir atkarības no aizvadīto gadu valsts vidējās darba samaksas un dzīves dārdzības dinamikas. Tādējādi tiek aktualizēta tā saukta bāzes alga, nākamgad tai paredzēts pieaugt par 6% jeb līdz 1278,05 eiro.

Tālāk jau šai bāzes algai piemēro likumā noteiktos koeficientus, lai aprēķinātu jau konkrēto mēnešalgu. Augstākajām amatpersonām – premjerministrei, Saeimas priekšsēdētājai un Valsts prezidentam, arī Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājam – šis koeficients ir septiņi, tāpēc šo amatpersonu alga nākamgad sasniegtu 8946,25 eiro.

Algu pieaugums paredzēts daudzām amatpersonām – arī, piemēram, ministriem (7923,91 eiro), parlamentārajiem sekretāriem (7029,28 eiro), ierindas Saeimas deputātiem (4473,18 eiro). Vairāk pelnītu arī tiesībsargs, valsts kontrolieris, KNAB priekšnieks, ģenerālprokurors, tieneši un citi.

Pēdējās dienās politiķi plaši tincināti, vai pašreizējā situācijā viņiem nevajadzētu "iesaldēt" pašiem savas algas. Šeit gan apņēmība pieticīgāka, dažādās intervijās likts manīt, ka tikšot kaut kas darīts, bet bez skaidrības kas tieši.

Neviendabīgi vēstījumi, piemēram, pirmdien ārlietu ministre Baiba Braže (JV) publiski sūdzējās par TV3 Ziņu virsrakstu, kurā ikurāt gan faktiskais tika atspoguļots. Vienošanās algas "iesaldēt" nav – nedz valsts pārvaldē, nedz politiķu. Ārlietu ministre norādīja, ka tas būtu jādara parlamentāriešiem un valdības locekļiem: "Policistu, sociālo darbinieku, tiesu, dažu citu jomu darbinieku algas jāceļ. Ministru, deputātu algas iesaldējamas."

Tāds manāms haoss publiskajā saziņā. Politiķi neoficiālās sarunas atklāj, ka vienkārši vēl nezina, kā rīkoties. Uz vairākiem gadiem algas "iesaldējot", pēcāk tām sanāk liels lēciens un atkal neesot labi. Visticamāk, lēmumi varētu būt gaidāmi jaunnedēļ, kad no vasaras brīvdienām atgriezīsies Saeima.