Kas ir Krievijas privātā armija "Vagner" un kāpēc Latvijai par tās aktivitātēm būtu jāsatraucas?

Tās pastāvēšanu Krievijas amatpersonas un Aizsardzības ministrija noliedz. Tomēr par slepeno militāro vienību pētījumus veikuši lielākie pasaules mediji.

Slepenās vienības kaujinieki ir kā spoki. Viņi neparādās oficiālos armijas dokumentos. Viņu bojāejas gadījumā tuviniekiem tiek izmaksātas kompensācijas, ko nepārskaita uz bankas kontiem, bet notiek maksāts skaidrā naudā.

"Vagner" visticamāk izveidots 2013. gadā, par pamatu ņemot Sīrijā karojošo vienību, ko dēvēja par "Slāvu korpusu". To vadīja  rezerves apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins ar iesauku Vagners. 2014. gada pavasarī "Vagner" veica slepenas operācijas tobrīd vēl Ukrainai piederošajā Krimā. Kā šobrīd ziņo Ukrianas dienesti – Utkina vienība rīkojusi uzbrukumu Luhanskas lidostai.

Ziņas par slepenās vienības līderi Dmitriju Utkinu ir skopas. Viņš nejauši nonācis kadrā kādā fotogrāfijā no pusslepenas karavīru apbalvošanas ceremonijas. Kādu ordeni no Vladimira Putina rokām viņš saņēmis, nav zināms, bet šī ir viena no retajām fotogrāfijām, kur šo kaujinieku iespējams aplūkot.

Internetā atrodami vairāki audioieraksti, kuros 2015.gada sākumā Utkins ar iesauku Vagners pārspriež dažādas kaujas detaļas ar Krievijas armijas augsta ranga militārpersonām.

Pēc vairāku žurnālistu izpētītā "Vagner" vienību kontrolē par Vladimira Putina pavāru dēvētais Jevgēnijs Prigožins. Viņš savulaik atbildēja par interneta troļļu fermām. Šobrīd ASV izmeklētāji izsekojuši Prigožina iesaistei vienā no apjomīgākajām pēdējā laika operācijām, kurā bijuši izmantoti "Vagner" slepenie kaujinieki. 7. februārī 300 līdz 500 karavīru pārgāja Eifratu un uzbruka ASV un to sabiedroto bāzei pie stratēģiski nozīmīgas naftas un dabasgāzes ieguves vietas. ASV armija pēkšņajam uzbrukumam atbildēja ar kara lidmašīnām un helikopteriem. Trīs stundas ilgā kaujā nogalināti vismaz 100 uzbrucēju un vairāki simti ievainoti.

Krievijas Ārlietu ministrija vispirms kategoriski noliedza, ka starp kritušajiem varētu būt cilvēki no Krievijas. Dažas dienas vēlāk ārlietu ministrijas preses sekretāre pavēstīja – iespējams pieci bijuši no Krievijas. Bet valsts iestādēm ar šiem cilvēkiem neesot nekāda sakara.

Mēnesi pēc šī uzbrukuma aģentūras "Reuters" žurnālistiem bija izdevies izsekot vismaz trīs lidmašīnu reisus, kas no Sīrijas uz Krievijas lidlauku Rostovā pie Donas atveda vairākas civilā ģērbtu vīriešu grupas. Viņi tālāk ar autobusiem devās uz 350 kilometrus attālo armijas bāzi Krasnodaras novada, kas tiek uzskatīta par "Vagner" mājvietu. Pēc dažādu avotu aplēsēm, Sīrijā karo vairāk nekā 2000 oficiāli nereģistrētas privātās militārās kompānijas kaujinieku.

Vairākiem žurnālistiem, kuri interesējušie par "Vagner" aktivitātēm, šis temats izrādījies toksisks. Pēc Ukrainas kara asiņainākā posma žurnālisti atrada slepenus kapus, kur apglabāti Ukrainā nogalinātie Krievijas karavīri. Vienu šādu kapsētu izdevās uziet netālu no Pleskavas. Bet filmēšanas grupa tika izsekota un vēlāk žurnālistiem uzbruka vīrieši, kuri pārdūra auto riepas un gribēja filmētājus izraut no mašīnas. Žurnālistiem izdevās izglābties. Amatpersonas noliegušas, ka kritušie karavīri būtu bijuši saistīti ar privāto militāro grupējumu.

Pētnieciskais žurnālists Maksims Borodins strādāja Krievijas izdevumā "Novij Deņ". Viņš galvenokārt rakstīja par "Vagner" algotņiem, kuri bija krituši Sīrijā. Pirms gada pēc intervijas telekanālam "Dožģ" viņam uz ielas uzbrucis kāds vīrietis, kur centies žurnālistam ar metāla cauruli trāpīt pa galvu.

Dažus mēnešus vēlāk Borodins neskaidros apstākļos izkrita no sava dzīvokļa 5. stāva balkona. Pēc divām dienām viņš slimnīcā nomira. Krievijas izmeklēšanas komiteja neko aizdomīgu žurnālista nāves apstākļos nesaskatīja.

Jūlija beigās Centrālāfrikas Republikā gāja bojā trīs Krievijas filmēšanas grupas dalībnieki žurnālists Or-hans Džemals, operators Kirils Radčenko un režisors Aleksandrs Rastorgujevs. Viņi strādāja organizācijā "Izmeklēšanas vadības centrs", kas ir Mihaila Hodorkovska izveidots mediju projekts. Zināms, ka viņi centās vākt materiālus par privāto militāro vienību darbību Āfrikā.

Kādēļ Latvijā būtu jāsatraucas par to, ka Krievijā tiek veidotas privātas militārās organizācijas? Intervija ar bijušo Sauszemes spēku komandieri Igoru Rajevu

"Privātas militārās organizācijas ir unikāls veidojums, jo tas paver iespējas izmantot šīs organizācijas savas valsts interesēs un tajā pašā laikā noliegt jebkādas saistības ar šīs organizācijas darbību. Ja šāda veida valdība, kas izmanto šādas privātās militārās kompānijas, nav īpaši ieciklējusies uz morālo vai tiesisko principu ievērošanu, tad mums var parādīties problēmas," min Rajevs.

Projekts "Melu Teorija" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Melu Teorija" saturu atbild SIA "Red Dot Media".