Kas patiesībā slēpjas aiz Eiropas Savienībā pārdotajām "zelta vīzām"?

Ar to tiek domātas ne tikai termiņuzturēšanās atļaujas, ko arī Latvija pārdevusi trešo valstu pilsoņiem par tā saucamām investīcijām nekustamajā īpašumā vai kādos citos biznesos un kas notika arī citās valstīs, bet tā ir arī pat pasu pārdošana, kā tas notiek Kiprā un Maltā.

"Īstenībā, kas tad notiek, kā tas process strādā? Principā, katrā no šīm dalībvalstīm šos noteikumus, kādā veidā lai iedotu termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem vai arī pārdot pasi, nolobēja parasti neliels skaits ar biznesu saistīti cilvēki no banku vai nekustamo īpašumu darījumu biznesa ar mērķi vienu – nopelnīt," atklāj ekonomists un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Līdz ar to tika panākts, ka citas ES valstis tika izkonkurētas ar tā saucamajiem trešo valstu investoriem, jo viņi nāca un maksāja vairāk. Iemesls tam ir pavisam elementārs – viņi nopirka arī Šengenas atļauju iebraukt piecus gadus brīvi, kā tas bija Latvijas gadījumā. Taču dažas ES salu valstis pārspēja visus, pārdodot krievu oligarhiem pilsonību, pie tam turot to slepenībā, kamēr kāds to neuzzina.

"Ja mēs paskatāmies, kas tā par naudu ir bijusi, kas tie par cilvēkiem bijuši, kuri investēja ES dalībvalstīs caur šīm te "zelta vīzām" vai "zelta pasēm", tad tie pārsvarā ir cilvēki, kuri, vai nu pārvalda šo te naudu, vai nu paši ir tās īpašnieki. Bet pārsvarā viņiem šī naudas izcelsme nav pārāk tīra. Un, faktiski, ko viņi ar šo procesu padara – viņi padara ES kā labu vietu naudas mazgāšanas operācijām, jo nauda kļūst legālāka, padzīvojot kādu laiku ES banku sektorā, bet ne tikai," uzsver Eiropas Parlamenta deputāts.

Tādā veidā tika radītas ļoti milzīgas iespējas korupcijai. Bija pat situācijas, kad Kipras finanšu krīzes laikā valsts politiskā elite nespēja nolemt par tādiem risinājumiem banku krīzes gadījumā, kas patiešām būtu īsto Kipras pilsoņu interesēs.

"Daudz kas bija nepateikts tajā brīdī, kad šos procesus uzsāka, jo sāka likties, ka mēs esam gudri, jo mēs pārdosim par dārgāku cenu Latvijā īpašumu Krievijas pilsonim. Un tie biznesmeņi, kas tur strādāja un nolobēja šos noteikumus, lai tie stātos spēkā, īstenībā pelnīja virspeļnu, jo viņi pelnīja arī cenas papildinājumu, kas balstīts uz Šengenas vīzas pārdošanu," patiesā labuma guvējus izceļ Zīle.

Savukārt tas ļāva Maltai un Kiprai iegūt veselu kaudzi ar jaunpilsoņiem, pie tam viņi tika sajaukti kopā ar citiem pilsoņiem. Par atsevišķiem personāžiem varēja uzzināt tikai pēc konkrētā cilvēka iekļūšanas ASV sankciju sarakstos, kā tas notika ar "Yandex" dibinātāju un īpašnieku Arkādiju Vološu. Tad parādījās, ka viņš īstenībā ir Maltas pilsonis. Citādi neviens to nemaz neuzzinātu, jo investori-jaunpilsoņi ir samaisīti kopā ar tiem, kuri, piemēram, ir apprecējušies ar Maltas pilsoņiem. Arī pēc Oļega Deripaskas – alumīnija magnāta – iekļaušanas sankciju sarakstā daudzi uzzināja, ka viņš īstenībā ir Kipras pilsonis.

"Pēdējā laikā situācija rosina domāt, ka ASV vairāk attīra Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas jautājumus nekā pašas ES institūcijas," skaudro realitāti akcentē Zīle.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas finansiālu atbalstu.