Ķirsis atskaitās par paveikto Rīgā pirms mēra amata atstāšanas

Minētie līdzekļi gūti gan no Eiropas Savienības līdzekļiem, gan valdības dotācijām, gan aizdevumiem.

Ķirsis lēsa, ka izdevies trīskāršot arī pašvaldības investīcijas pilsētas attīstībā. Ja šim mērķim 2020.gadā tika paredzēti nepilni 100 miljoni eiro, tad 2024.gadā tie bijuši 300 miljoni eiro.

Kā nozīmīgākos īstenotos projektus mērs minēja vairāku tiltu un pārvadu remontu un būvniecību, Radziņa krastmalas rekonstrukciju, Mūkusalas promenādes izbūvi un citus.

Šī sasaukuma laikā 224 ielās atjaunots ielu asfalta segums un vēl 53 ielās vai to posmos seguma atjaunošana notiks šajā būvsezonā. Mērs uzskata, ka izdevies ieviest sistēmu, ka galvaspilsētā netiek gaidīts, "lai iela sabrūk pilnībā", bet gan ik pēc 10 gadiem tiek nomainīta asfalta virskārta.

Noskaties arī: Skaļā opozīcija un ideoloģiski dažādā koalīcija – nākamie četri gadi Rīgā būs interesanti, komentē Gorkšs

Mērs atzīmēja, ka 252 grantētajās ielās uzklāts dubultās virsmas apstrādes segums. Šie darbi šogad plānoti vēl 61 ielā.

Kā būtisku darbu Ķirsis minēja Austrumu maģistrāles izbūvi un Rīgas centra atbrīvošanu no kravas transporta, sabiedriskā transporta biļešu reformu, sabiedriskā transporta ātruma palielināšanu 50 vietās un lēmumu pieņemšanu par vienotās biļetes izveidi kopā ar vilcienu satiksmi.

Kā būtiskāko jomu, kur darbi nav izdevušies kā iecerēts, Ķirsis minēja mājokļus, ieskaitot ēku siltināšanu, iekšpagalmu remontus u.c.

Viņš noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus, ka Rīga zaudējusi metropoles statusu. Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, lielākais iedzīvotāju skaita kritums bijis ap 2009.gadu, bet tagad iedzīvotāju skaits galvaspilsētā stabilizējoties. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits Rīgas centrā esot pieaudzis.

Viņš uzsvēra, ka Viļņa savās pašreklāmās izplatītajos datos par iedzīvotāju skaitu Rīgu it kā esot apsteigusi, jo pievienojusi teritorijas ap galvaspilsētu. "Ja mēs galvaspilsētā ieskatītu apkārtējās teritorijas, tad Rīgā iedzīvotāju skaits būtu ap miljonu. Nevajag savu galvaspilsētu un savu valsti pazemināt," teica Ķirsis.

Viņa ieskatā, investori, kuri vēlas nākt uz Rīgu, neskatās, "kurā ielas pusē dzīvo iedzīvotāji" – vai tas ir Mārupes pusē, vai Rīgas pusē. Šī robeža esot tikai mūsu pašu galvās.

Galvaspilsēta esot jāskata kā viss Rīgas metropoles areāls, kurā dzīvo miljons iedzīvotāju, un nevajag censties visneizdevīgākajā veidā pasniegt par sevi informāciju, mudināja Ķirsis.