"KPV LV" biedru sapulcē sestdien lems arī par partijas identitātes maiņu, tostarp citu nosaukumu

Vienā no valdību veidojošajām partijām – "KPV LV" – patlaban pamatīgas jukas. "Kam pieder valsts?" biedri vairs netiek skaidrībā, kam pieder pati partija. Atsevišķi "KPV LV" biedri, kritizējot politiskā spēka vadību par valsts finansējuma naudas izlietojumu, mēģina pārņemt varas grožus.

Partija "KPV LV" 13. Saeimā ienāca kā viena no vēlēšanu uzvarētājiem. Balsu skaita ziņā atpalika vien no vēsturiskās opozicionāres "Saskaņas". Neveiksmīgi, bet tika pat pie mēģinājuma veidot valdību. Tagad divus gadus vēlāk politiskais spēks mainījies līdz nepazīšanai. Partijas ideoloģiskā tēva Artusa Kaimiņa tajā vairs nav. Partijā nav arī Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema, kurš jau gatavojas dibināt jaunu politisku spēku. No sākotnējiem 16 deputātiem "KPV LV" Saeimas frakcijā atlikuši 11.

Partijas reitings, kas jau ilgstoši ir zems, oktobrī bija noslīdējis jau zem 2%. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās augusta beigās ciesta sakāve par spīti vieniem no lielākajiem deklarētajiem aģitācijas tēriņiem. Tāpat kā citas partijas, "KPV LV", pateicoties šī paša Saeimas sasaukuma lēmumam, tikusi pie prāva valsts finansējuma. Šogad vien – 640 000 eiro.

Patlaban partijā iezīmējušās divas nometnes – vienā ir pašreizējā partijas valde ar Saeimas deputātiem un valdības ministriem un viņu atbalstītājiem, otrā citi biedri, aptuveni 70 jau ilgāku laiku mēģināja sasaukt sapulci. Atsevišķi no tiem no partijas tika izslēgti. Svētdien gan biedru sapulce esot noturēta – atsaukta pašreizējā valde, atjaunoti izslēgtie biedri, kā arī lemts no partijas padzīt Saeimas frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu un bijušo ekonomikas ministru, Rīgas domes mēra amata kandidātu Ralfu Nemiro. Par partijas pagaidu vadītāju šajā sapulcē ievēlēts Rolands Millers, kurš kolēģiem pārmet neatskaitīšanos par valsts naudas tērēšanu un solījumu turēšanu vēlētājiem.

"Tā ir liela nauda. Es neuzskatu, ka tā visi ir jāiztērē, kā liekas dažam labam. Tā ir jātērē atbildīgi, jāskaita katrs cents. Tā summa, kas bija iztērēta uz Rīgas vēlēšanām… Man šķiet, mēs pa visiem gadiem neesam iztērējuši tik, cik tika iztērēts vienā kampaņā," uzskata 6. decembra sapulcē ievēlētais "KPV LV" pagaidu valdes priekšsēdētājs Rolands Millers.

"KPV LV" esošā valde, reaģējot uz svētdien notikušo sapulci, izplatīja paziņojumu, ka vērsusies Valsts policijā un Uzņēmumu reģistrā, kam tuvākajā laikā būs jāizšķiras, vai publiski izsludinātās izmaiņas oficiāli iegrāmatot. Svētdien notikusī biedru sapulce neesot leģitīma, pārkāptas procedūras, savukārt atskaites par finansējuma izlietojuma esot sniegtas gan Revīzijas komisijai, gan Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam. Lasi vēl: "KPV LV" vēršas policijā par iespējamu reiderisma mēģinājumu, reaģējot uz konkurējošo biedru sapulci

"Tipisks reiderisma mēģinājums, turklāt ārkārtīgi primitīvā formā. Čupiņa ar biedriem cenšas sasaukt šo sapulci. Iespējams, tas lielākais kārums ir valsts finansējums, pie kā pieslēgties un, iespējams, bezatbildīgi izlietot," pauda "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

"Ja tā ar humoru, tikpat labi cilvēki, kuri nav biedri, varētu Ogres kaut kādā stūrī uztaisīt kopsapulci "Saskaņai" vai "Jaunajai Vienotībai". Tāda dīvaina izpratne par demokrātiju," piebilst "KPV LV" valdes loceklis Ralfs Nemiro.

"KPV LV" valde pati sasaukusi biedru sapulci šo sestdien, 12. decembrī, kad arī paredzētas diskusijas par valsts finansējumu un partijas nākotni.

"Es domāju, tur nav ko daudz komentēt. Tas spēks ir beidzies. Nekāda nauda, nekas to visu neizglābs. Viss tur ir beidzies," uzskata "KPV LV" bijušais līderis Aldis Gobzems.

"KPV LV" biedru sapulcē sestdien paredzēts arī lemt par partijas identitātes maiņu, tai skaitā – citu nosaukumu.