Latvija pauž dziļu nožēlu par "ārvalstu ietekmes" likuma pieņemšanu Gruzijā
Latvijas Ārlietu ministrija pauž dziļu nožēlu par to, ka Gruzijas parlaments galīgajā lasījumā ir pieņēmis Likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, sacīts Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.
Asi kritizētais likums pieņemts, neraugoties uz neatlaidīgajiem iekšējiem un starptautiskiem aicinājumiem. Tajā skaitā Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto un Venēcijas Komisijas atzinumu, norāda ministrija.
.@Arlietas pauž dziļu nožēlu par to, ka Gruzijas Parlaments galīgajā lasījumā pieņēmis Likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, neraugoties uz neatlaidīgajiem iekšējiem un starpt. aicinājumiem, arī 🇬🇪 prezidentes veto un Venēcijas Komisijas atzinumu.
➡️ https://t.co/PEAzTTfRp8 pic.twitter.com/i6xQAIBu72— Ārlietu ministrija 🇱🇻 | #atbalstuUkrainu 🇺🇦 (@Arlietas) May 28, 2024
Pērn Eiropas Savienība atvēra Gruzijai savas durvis, piešķirot tai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka Gruzija veiks deviņus reformu ieviešanas soļus, sacīts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
"Valstij un tautai šis bija vēsturisks brīdis. Diemžēl lēmums par šī likuma pieņemšanu novirza Gruziju no ES integrācijas kursa – mērķa, ko Gruzijas iedzīvotāji nepārprotami atbalsta," vēsta ĀM.
Latvija atkārtoti aicina Gruzijas valdību iesaistīties jēgpilnā un iekļaujošā dialogā ar saviem pilsoņiem, kā arī saglabāt savu apņemšanos virzīties uz dalību ES.
Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka otrdien, 28. maijā, Gruzijas parlaments atcēla prezidentes Salomes Zurabišvili veto tā dēvētajam "Krievijas likumam" un apstiprināja to.
Likuma pieņemšana izraisījusi plašus protestus Tbilisi.
Gruzijas parlamenta pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Šis likums ir izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka tas var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Gruzijas parlaments likumu apstiprināja jau 14. maijā, taču Zurabišvili 18. maijā uzlika tam veto.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
