Latvijas inteliģences pārstāvji parakstījuši atklātu vēstuli, aicinot Azerbaidžānu atbrīvot armēņu karagūstekņus

Lai gan militārais konflikts Kalnu Karabahā ir norimis, sagūstītie armēņi neesot atbrīvoti. Nav arī atdotas bojā gājušo karavīru mirstīgās atliekas. Latvijas Ārlietu ministrija šajā jautājumā cenšas saglabāt neitrālu nostāju.

Latvijas kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji pievienojas Lietuvas kolēģu iniciatīvai un aicina Azerbaidžānas varas iestādes nelikt šķēršļus karagūstekņu un citu kara rezultātā aizturēto personu tūlītējai nodošanai Armēnijas Republikai, kā arī sekmēt ātrāku pēdējā Karabahas karā kritušo un bojā gājušo mirstīgo atlieku apmaiņu.

Zem atklātās vēstules ar šādu aicinājumu soctīklos parakstījušies vairāki Latvijā populāri režisori, aktieri, žurnālisti, publicisti. Iniciatīvas autors ir režisors Aiks Karapetjans.

"Šai vēstulei nav politiska satura, tas ir par to, lai divas valstis izveido normālas attiecības, lai to sasniegtu vajag soļus. Mūsu politiķiem attieksme ir neitrāla, atšķirībā no Lietuvas, bet es varu tikai cerēt, redzēsim, kā būs," norāda Karapetjans.

Pēc Karapetajana teiktā Azerbaidžānas pusē atrodas apmēram 60 armēņu gūstekņi, kā arī bojāgājušo mirstīgās atliekas, kas aizvien nav atdotas piederīgajiem, pienācīgai apbedīšanai.

"Ļoti daudzi radinieki, mātes, kurām bērni ir pazuduši bez vēsts cer, ka viņi ir pazuduši, un ir starp gūstekņiem. Jāsaprot, kad divas mazas valstis konfliktē, vienmēr lielvalstis izlemj viņu vietā, kas notiks. Karš nebūtu, ja neiesaistītots ne Krievija, ne Turcija. Tāpēc armēņi visā pasaulē mēģināja izdarīt, lai ir starptautiskā uzmanība, lai apstādinātu to. Galvenais, lai cilvēki negalina viens otru! Tas ir vissvarīgākais," saka Karapetjans.

Latvijas Ārlietu ministrija nesteidz aizstāvēt ne Armēnijas, ne Azerbaidžānas pozīciju šajā jautājumā. Ministrijā uzsver, ka karagūstekņu atgriešanās mājās ir būtisks solis, lai noregulētu situāciju pēc bruņota konflikta, abām pusēm novembrī noslēgtā pamiera vienošanās ir jāievēro.

"Arestētie ir abās pusēs, Armēnija un Azerbaidžānai ir domstarpības par šo personu statusu un juridisko aizsardzību, ir ļoti precīzi jānodefinē un jākonstatē personu statuss, šajos apstākļos, kad ir daudz pretrunīgas informācijas, ir svarīgi šo statusu skaidri saprast un definēt. Ārlietu ministrija uzskata, ka risinājumu var panākt abas puses sarunu ceļā, un uz to mēs arī aicinām," norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Tikmēr Armēnijā situācija aizvien ir nestabila. Pēc faktiskās sakāves un Kalnu Karabahas teritorijas zaudēšanas, premjers Pašinbjans parakstīja pamieru, ar ko ļoti neapmierināta daļa iedzīvotāju. Premjers izsludinājis parlamenta vēlēšanas, kas notiks vasarā. Valstī ir trīs spēcīgi un atšķirīgi politiskie strāvojumi, tādēļ pašlaik ļoti grūti prognozēt, kas iegūs varu, un kā notiks tālākās sarunas ar Azerbaidžānu.