Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir nekavējoties jāslēdz, rosina NA

Partijā norāda, ka šis nav "nomaldījies" drons bez ļauna nodoma. Tā ir provokācija, un Maskava testē NATO reakciju un iebiedē Ukrainas sabiedrotos. Partijas ieskatā, Rietumi līdz šim nav spējuši novilkt skaidras sarkanās līnijas, un Kremlis šādi pārbauda, cik tālu drīkst iet. Situācija nedrīkst atkārtoties pie Latvijas robežām, sacīts NA paziņojumā.

Polija jau šobrīd pieņēmusi lēmumu slēgt robežu ar Baltkrieviju mācību "Zapad" laikā, kas noritēs no 12. līdz 16. septembrim. Latvijai ir jārīkojas tikpat izlēmīgi, norāda NA. Partija uzsver, ka Latvijas valdībai ir pienākums aizsargāt valsts robežu, iedzīvotājus un nacionālo drošību. "Latvijas robeža ar agresorvalstīm ir jāslēdz, ja ne pastāvīgi, tad vismaz uz laiku, kamēr norisinās agresorvalstu militārās mācības," sacīts paziņojumā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) trešdien, 10. septembrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādīja, ka nedz no aizsardzības ministra, nedz no iekšlietu ministra nav saņemta informācija, ka gaidāmo Krievijas un Baltkrievijas militāro manevru "Zapad" dēļ būtu jāslēdz Latvijas robeža ar Baltkrieviju.

Politiķe akcentēja, ka saistībā ar valsts aizsardzības mācībām "Namejs" uz Latvijas robežām ir izsludināts īpašs stāvoklis. Premjere pieminēja, ka ir spēkā arī ārkārtas stāvoklis pierobežas novados saistībā ar nelikumīgo migrantu pieplūdumu.

Siliņa sprieda – ja piedāvājums par robežas slēgšanu būtu, valdība vērtētu pamatojumu un izsvērtu arī termiņu, uz cik ilgu laiku potenciāli vajadzētu slēgt robežu.

"Noteikti būtu jākonsultējas ar Baltijas valstīm, jo tā ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Būtu jāsaprot, kas notiek ar tranzītkravām," žurnālistiem sacīja Ministru prezidente.

Viņa uzsvēra, ka lēmums būtu attiecīgi jāsagatavo, taču tāda pieteikuma valdībā nav, arī neviena no atbildīgajām institūcijām nav ziņojusi par apdraudējuma risku.

NA atgādina, ka 2022. gadā tieši militāro mācību "Zapad" aizsegā Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Arī šoreiz oficiāli tiek ziņots par 13 tūkstošiem karavīru, kas piedalīsies manevros Krievijas rietumos un Baltkrievijas teritorijā, taču eksperti brīdina, ka faktiskais spēku apjoms var būt būtiski lielāks. Baltkrievija, kas jau sen zaudējusi savu suverenitāti, aktīvi piedalās agresijā pret Ukrainu, ļaujot izmantot savu teritoriju militāriem uzbrukumiem, tādēļ arī robeža ar šo valsti būtu slēdzama.