Nākamgad iedzīvotājiem, iespējams, būs iespēja rosināt referendumus vietējā līmenī

Šī iniciatīva vairākus gadus Saeimā bija iestrēgusi, taču šonedēļ guva atbildīgās komisijas atbalstu. Drīzumā gaidāms arī izšķirošais balsojums. Vai pašvaldību referendumu idejai būs Saeimas vairākums, – tas gan pašlaik gan nav skaidrs.

Iecerēts, ka no nākamā gada vidus Bauskā gan šejienes, gan pārējo Latvijas pašvaldību iedzīvotāji varēs rīkot referendumus – par novada ilgtermiņa attīstības stratēģiju, publiskajiem būvprojektiem vai domes atlaišanu. Attiecīgo likumprojektu atbildīgā Saeimas komisija šonedēļ atbalstīja galīgajā lasījumā.

Referenduma ierosināšanai iedzīvotājiem būs jāvāc paraksti. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski. Parakstu vākšana ilgs 30 dienas, un tie būs notariāli jāapstiprina.

Nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai būs 10-30% no balsstiesīgo skaita iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Precīzs īpatsvars atkarīgs no konkrētās pašvaldības un izskatāmā jautājuma. Tāpat referendumu varēs rosināt dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu.

Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā līdz ar rezultātu apstiprināšanas brīdi un pašvaldībai tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

"Divas nozīmes šim likumam. Pirmkārt, tā ir demokrātiskā svira – iedzīvotājam iespējas ietekmēt attiecīgās pašvaldības darbu konkrētos jautājumos. Otrkārt, ja ir dotas šādas tiesības diskusija starp vēlētāju un deputātiem būs auglīgākas un labākas," norāda Saeimas Pašvaldību lietu komisijas deputāts (Vienotība) Juris Šulcs.

Deputāts ir pārliecināts, ka pašvaldības nevēlēsies kādu jautājumu novest līdz referendumam, tāpēc būs spiestas meklēt kompromisu ar iedzīvotājiem.

Sagaidāms, ka "Vienotības" frakcijas atbalsts šim likumprojektam būs, taču Zaļo un zemnieku savienība vēl ir piesardzīga. Bažas radot potenciālā ietekme uz pašvaldību attīstības projektiem.

"Ir jautājumi, par kuriem nevar rīkot referendumu, jo tas paralizē pašvaldības darbu. Varbūt kaut kādai šaurai cilvēku grupai tas ir saistošs, viņi virza procesu, bet viss darbs apstājas, novada attīstība apstājas. Vissvarīgākais ir samērības princips," min ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Savukārt trešais koalīcijas partneris – Nacionālā apvienība – par frakcijas atbalstu attiecīgajai iniciatīvai vēl tikai lems. Saeima par šo likumprojektu galīgajā lasījumā balsos 10. maijā.