Nedraudzīgās valstis pandēmiju var izmantot, lai pētītu Latvijas spēju reaģēt arī militāras krīzes gadījumā

Nedraudzīgo valstu specdienesti, pētot Latvijas gatavību risināt Covid-19 krīzi, varot izdarīt secinājumus arī par mūsu spējām reaģēt citās krīzes situācijās.

Latvijai nedraudzīgo ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums nacionālajai drošībai pērn kopumā saglabājies nemainīgi augsts, secināts VDD jaunākajā pārskatā. Tāpat kā iepriekš, nozīmīgākos draudus rada Krievija, bet pieaugoša interese par Latviju ir arī Ķīnas dienestiem.

Pārskatā secināts, ka ieviestie pasākumi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai apgrūtināja ārvalstu specdienestiem veikt izlūkdarbību ar ierastajām metodēm. Piemēram, ceļošanas ierobežojumi ilgstoši liedza vervēt un ietekmēt Latvijas iedzīvotājus ārpus mūsu valsts, kā arī samazinājās specdienestu iespējas izvērst darbību klātienē. Tāpēc tie vairāk pievērsās metodēm, kas piemērotas informācijas iegūšanai attālināti.

Taču pārskatā akcentēts, ka jaunā situācija ārvalstu specdienestiem radīja ne vien sarežģījumus, bet arī iepriekš nebijušas iespējas.

"Atbildīgo iestāžu darbība pandēmijas apstākļos demonstrē valsts gatavību risināt krīzes situācijas un, pētot to rīcību šajā laikā, nedraudzīgu valstu specdienesti var apzināt un prognozēt dažādu resoru reaģēšanas spējas potenciālas militāras konfrontācijas gadījumā," norādīts pārskatā.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") to komentē, vēršot uzmanību, ka sabiedrība krīzē, viņaprāt, spējusi būt vienota, kas esot vissvarīgākais.

"Neskatoties uz vienu otru domstarpību kādā vai tādā jautājumā, mēs tomēr spējam kopā strādāt uz mūsu kopējiem mērķiem. Un ar šādu attieksmi mūsu sabiedrība ir ļoti spēcīga, un tas arī, protams, spēcina un stiprina mūsu valsti," norāda Kariņš.

Tikmēr aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") vērtējumā Covid-19 krīze izgaismojusi nepieciešamību uzlabot dažādu civilo institūciju darbu.

"Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās, teiksim tā, netiktu izsistas no ierindas pie mazākās spriedzes, pie mazākās krīzes. Un tas pašlaik diemžēl joprojām ir mūsu izaicinājums. Ja jūs man prasītu, kādu atzīmi es dotu pašlaik civilajām institūcijām, teiktu, – ne vairāk kā apmierinoši. Un tas nav apmierinoši," norāda Pabriks.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs uzskata, ka valsts pārvaldē jāstiprina kiberdrošība.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) norāda: "Mums ir akūts labu IT speciālistu trūkums. Privātais sektors viņus vienkārši paņem. Un tas ir virziens, kur, manā skatījumā, ir nekavējoties jāstrādā."

Tas saskan ar VDD novērojumiem, ka ārvalstu specdienestu darbībā pandēmijas dēļ ir palielinājusies kiberizlūkošanas un satelītizlūkošanas izmantošanas nozīme. Tāpēc tuvākajā nākotnē pieaugs nepieciešamība uzlabot drošību arī informācijas tehnoloģiju jomā.