"Pļēguru un nacionālistu svētki" jeb kā Līgo svinēšana mainījās padomju okupācijas laikā
Pļēguru un nacionālistu svētki – tā padomju vara nicinoši apzīmēja vasaras saulgriežu svētkus – Jāņus. LNT Ziņas sagatavojusi atskatu uz to, kā šos svētkus svinēja okupācijas laikā.
Tomēr, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, latvieši no Līgo svinēšanas neatteicās. Dziesmās gan tika izmainīti vārdi un bērzu meijas no māla traukiem tika pārliktas trīslitru burkās.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopumā var sacīt, ka Jāņu svinēšana padomju laikos piedzīvoja krasas izmaiņas. Piecdesmitajos gados, kad Latvijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs bija Arvīds Pelše pat svētku sieram mainīja nosaukumu. "Nebija vairs "Jāņu siers" bet gan "lauku" vai "ķimeņu" siers, bet jāņogas pārdēvēja par sarkanajām upenēm," atminas Ogres muzeja pedagoģe Baiba Kaprāle.
Tāpat mainījās arī citi svētku piederumi – piemēram, zāļu un ozolu vainagus septiņdesmitajos gados nomainīja kreppapīra rotājumi un kartona cepures. Pat ugunskuru dedzināšanas paražas mainījās – malkas vietā kārts galos arvien biežāk parādījās traktoru riepas, kas bieži vien pirms svētkiem bija deficīts.
Skaties video!
Priecīgus svētkus!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
