Uz saturu

Politiķi pret ierēdņiem. Kā salāgot valsts augstāko amatu attiecības?

2024. gada 26. jūlijā 20:30

Kā salāgot politiķu un valsts augstākās ierēdniecības attiecības? Šis jautājums atkal aktualizējies pēc ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla, kura rezultātā amatu zaudēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Politiķi pret ierēdņiem, ierēdņi pret politiķiem. Šis ir sens stāsts, kas atkal un atkal uzplaiksnī ar zināmu regularitāti. Viens no skaļākajiem šādiem gadījumiem bija pirms četriem gadiem, kad plaši iztirzāts konflikts starp toreizējo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš publisko pārvaldi pameta. Tolaik ministriju valsts sekretāri pat rakstīja vēstuli augstākajām amatpersonām par politisku izrēķināšos.

Šis gan ir tikai viens no piemēriem, bijuši arī daudzi citi, un zīmīgi, ka viens no vēstules parakstītājiem bija nosacīti ierēdņu šefs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš nesen pats zaudēja amatu ne mazāk publiskā konfliktā ar politisko vadību saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandālu.

Šonedēļ valdība par nākamo Valsts kancelejas direktoru apstiprināja ilggadējo ierēdni un pagaidām vēl pašreizējo Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu. Viņš šonedēļ TV3 radījumā "900 sekundes" atzina, ka šajā visā ir kas uzlabojams.

Raivis Kronbergs
jaunapstiprinātais Valsts kancelejas direktors

Raivis Kronbergs

Es ļoti ceru, ka nelegālo tradīciju lauzīšu un aiziešu normālā ceļā, bez domstarpībām. Ja tiešām nevar sastrādāties, tad jāšķiras. Nevajag vienam ar otru cīnīties, un to noteikti vajadzētu arī nostiprināt Civildienesta likumā.

Topošā Valsts kancelejas direktora ideja paredz, ka varētu noteikt tādu kā pārbaudes laiku, kurā nevar ierēdni aizrotēt citā amatā vai kā citādi viegli atbrīvoties, bet pēc šī termiņa vai nu pats iestādes vadītājs, vai pārraugošais politiķis var jau vieglākā kārtībā lemt par došanos uz citu iestādi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Politikas pētniece Iveta Kažoka atzīmē, ka pēdējā laikā notikumi aktualizējuši ne tikai politiķu un ierēdņu savstarpējo attiecību, bet arī atbildības sadalījumu. Atbrīvošanās no nevēlama padotā esot bijusi politika, kas netieši un nevienam diži neafišējot, piekopta jau ilgāku laiku.

"Tā ved pie tām situācijām, kuras mēs šobrīd redzam, proti, ka ierēdniecība, augstākā ierēdniecība, ir vāja, gandrīz nepamanāma. Mēs arī redzam, ka tas rada problēmas ne tikai pašiem šiem ierēdņiem, kuri uzķeras, uztorpedējas uz kaut kādām politiķu iegribām, bet arī pašiem politiķiem var sanākt nepatikšanas. Tādēļ, ka ierēdnis ir baidījies viņiem pietiekami skaļi un skaidri pateikt, ka ir kaut kādi dokumenti, kurus viņš vienkārši atteiksies parakstīt," norāda Kažoka.

Pētniece arī akcentē, ka likumā ir paredzēta iespēja iestādes vadītājam vērsties pie tiesībsarga par rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principiem un tālāk jau attiecīgais atzinums būtu jāskata valdībā. Attiecīgā norma ir spēkā divus gadus, bet, kā noskaidrojām Tiesībsarga birojā, nav izmantota ne reizi.

Par topošā Valsts kancelejas direktora ideju varot diskutēt, bet svarīgi, lai pēc tam uz vakanto vietu būtu atklāts konkurss.

Iveta Kažoka
domnīcas "Providus" direktore

Iveta Kažoka

Lai nav tāds iespaids, ka viena nepiekļāvīga ierēdņa vietā tiek ielikts kāds cits, kurš būs daudz pakļāvīgāks. Tad tas ir iznīcinošs signāls civildienestam un arī sabiedrībai.

Diskusijas par to, kā efektīvāk noregulēt politiķu un ierēdņu attiecībās tā, lai viena vai otra puse nekļūtu pārāk spēcīga iepretim otrai, sadzirdētas arī Saeimā. Valsts pārvaldes komisijas vadītājs stāsta, ka plānojot tuvākajā laikā satikties ar jaunapstiprināto Valsts kancelejas direktoru, kad viņš sāks darbu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs norāda: "Tas ir absolūti normāli aizsargāt. Ja parādās šodien ministrs, kurš plāno atbilstoši saviem uzskatiem vai atbilstoši savas partijas kadru politikai iztīrīt laukumu, lai nodrošinātu ar saviem cilvēkiem. Viņš to sāk darīt, pēc mēneša norotē pašu ministru, vai mainās valdības sastāvs. Tas nav normāli."

Raivis Kronbergs kļūs par Valsts kancelejas direktoru no 12. augusta.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm