Rinkēvičs mudina izbeigt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, taču "tas nebūs tik vienkārši"
Tas nav vienkārši, bet ekonomiskā sadarbība ar Krieviju ir jāizbeidz, tai skaitā arī valstij piederošajiem uzņēmumiem, – šāds vēstījums trešdien no Valsts prezidenta Edgara Rinkēvičs, kurš tikās ar valdības vadītāju, un abas amatpersonas apsprieda arī pēdējās dienās tik aktuālo mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju.
Valsts prezidents aicina valdību uz plašāku sarunu un lēmumiem par biznesa saišu saraušanu ar Krieviju. Premjera Evika Siliņa (JV) sola, ka šīs diskusijas notikšot.
Karam Ukrainā ir ne tikai militāra vai politiski-diplomātiska, bet arī ekonomiska fronte. Dažādas Rietumu sankcijas un cita veida biznesa saišu saraušana ar agresorvalsti, lai mazinātu tās iespējas turpināt karu un pasliktinātu dzīves līmeni tiem, kuri tur mīt. Ģeogrāfiskā tuvuma un dažādu vēsturisku izšķiršanos dēļ Latvijas tirdzniecības saites ar okupantu valsti bijušas īpašas ciešas.
Uz savu galvu esam, piemēram, atteikušies no Krievijas dabasgāzes, daudzu preču tirdzniecību ierobežo Eiropas Savienības (ES) kopīgās sankcijās, taču netrūkst jomu, kurā ekonomiskā sadarbība turpinās. Eksportējam uz Krieviju medikamentus un alkoholu lielos daudzumos, izvedam tranzītā agresorvalsts graudus, un Latvijā atrodamas tur ražotās pārtikas preces.
Pēdējais jaunums, kas izraisījis lielu šūmēšanos sabiedrībā – caur mūsu ostām un pa mūsu dzelzceļu palīdzam apgādāt karojošo valsti ar izejvielām, kas izmantojamas militārajā rūpniecībā, piemēram, mangāna rūdu.
Šīs viens no tematiem, kas apspriests Ministru prezidentes ik nedēļas vīzītē Rīgas pilī. Spītējot kritikai, valdība sākumā nevis uzreiz pati lems par kādiem ierobežojumiem tepat Latvijā, bet gan mēģinās panākt, lai nākamajā ES sankciju sarakstā iekļautu šos bruņojuma ražošanā izmantojamos materiālus.
Video: Siliņa cenšas skaidrot valdības izvēles pagaidām neskarties klāt "asiņainajam tranzītam"
Rīgas pils saimnieks esot guvis pārliecību, ka valdība pie šī jautājuma nopietni strādā, taču vienlaikus sagaida plašāku diskusiju un lēmumus par biznesa saišu saraušanu ar agresoru.
Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jābeidz. Tas nebūs tik vienkārši, saprotot daudzas lietas. Pārorientēšana, iespējams, reformas. Es domāju, ka šī diskusija gan sabiedrībā, gan valdība sākusies. Kaut kādā brīdī, es domāju, tie lēmumi arī būs.
Saraut saites ar Krieviju un Baltkrieviju aicina arī Latvijas lielākās biznesa organizācijas, bet no koalīcijas pēdējās dienās aktīvi izskan aicinājumi pašiem uzņēmējiem nevis sūtīt vēstules valdībai, bet gan pašorganizēties, pašattīrīties un rīkoties. Tiekot gan domāts arī par to, ka tieši pašai valstij piederošais koncerns "Latvijas dzelzceļš" nodrošina kravu nogādāšanu Krievijā.
Jā, Latvija ir viena no pārvadātājiem. Jā, Latvija ir viena no šī biznesa cēlājiem. Šodien domāju, ka laikam tas tranzīta ceļš ir bijis ne tikai 34 gados, bet tas bija arī Padomju Savienības laikā. Es šobrīd faktiski sastopos ar izaicinājumiem, kas nav bijuši risināti, es teiktu, 100 gadus.
Savukārt Rinkēvičs norādīja: "Ja mēs tiešām gribam būt efektīvi, būsim arī godīgi sevi. Tas būs plašāks jautājums nekā par tikai divām valstīm. Tas ir arī jautājums par to, lai kāds nepaziņo, ka viņš vairs nesadarbojas ar Krieviju, bet dīvainā kārtā viņam sadarbība ar vienu otru vai trešo valsti Kaukāzā vai Centrālāzijā vai citā reģionā pēkšņi uzlido debesīs."
Prezidenta ieskaitā šeit īpaši svarīgas ir tā sauktās sekundārās sankcijas Eiropas Savienībā. Proti, vērsties arī pret tiem, kas agresoram noteiktās sankcijas palīdz apiet. Līdz šim tam nepieciešamais atbalsts nav bijis.
Reirs brīdina par ietekmi uz ekonomiku, saraujot biznesa saites ar Krieviju
Lēmumi par biznesa saišu saraušanu ar Krieviju gan nenāks viegli, ņemot vērā ietekmi arī uz mūsu pašu tautsaimniecību.
Saeimā trešdien skatīja vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu ar nosaukumu "Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā". Tā paredz aizliegt atļauju izsniegšanu nodokļa neieturēšanai maksājumiem uz agresorvalsti un palielināt šo maksājumu līdz pat 90% no summas. Komisijā izvērsās diskusijas par tirdzniecības attiecībām ar Krieviju vispār un arī par to, ka, cērtot šīs attiecības, jārēķinās ar robiem arī Latvijas maciņos.
"Skaidrs, ka nav ētiski, bet nav ētiski arī šķērsot ielu pie sarkanās gaismas. Tāpēc ir likums. Ir daži, kuriem nestrādā ētiski un neētiski. Jāņem visi likumi pēc kārtas, jāķemmē. Ja mēs nevaram juridiski iemeslu dēļ aizliegt, vismaz kā apgrūtināt," norādīja Saeimas Budžeta komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Savukārt Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauda: "Es vienkāršu piesaucu, lai mēs būtu godīgi pret sabiedrību. Lai mēs godīgi pateiktu, ka ir karš, un tas, ko mēs tagad nolemjam. Tas, ko mēs lemjam, ietekmēs mūsu budžetu nākotnē, un ne uz pozitīvo pusi."
Finanšu ministrija tālāk arī strādāšot pie risinājuma, lai samazinātu Krievijas ienākumus no tirdzniecības ar uzņēmumiem Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
