Uz saturu

Saeima otrajā lasījumā atbalsta likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai

Saeima ceturtdien, 6. janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

2022. gada 6. janvārī 14:36

Debatēs asu kritiku likumprojektam veltīja Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri balsojumā arī bija pret to. Par piedāvāto likumu otrajā lasījumā nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 18 parlamentārieši.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Likumprojektam priekšlikumus iesniedza deputāti Jānis Butāns (JKP), Edvīns Šnore (NA), Ralfs Nemiro, Nacionālās apvienības (NA) frakcija un Viktors Valainis (ZZS). Šie priekšlikumi tika noraidīti. Piemēram, deputāts Nemiro piedāvāja likumu pārsaukt par "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums", kura mērķis būtu atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu visām Latvijas kopienām, nevis tikai vienai jeb ebrejiem, tomēr Saeimā priekšlikums atbalstu neguva.

Savukārt NA frakcija piedāvāja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri", ko arī vairākums deputātu lēma neatbalstīt.

Debatēs politiķis Jānis Dombrava (NA) aicināja Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties pret šo ieceri. "Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā," minēja deputāts.

Tāpat, viņaprāt, būtu absurdi, ja deputāti mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kurās bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses.

Tikmēr Saeimas deputāts Šnore likumprojektā "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums" iesniedza priekšlikumus, kas paredzēja, ka attiecīgos līdzekļus piešķirtu arī Latvijas čigānu (romu) kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai un romu kopienas organizāciju darba atbalstam. Arī šie priekšlikumi tika noraidīti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt Nemiro piedāvāja veidot jaunu labas atlīdzības likumprojektu, nenosakot kopienas, lai tas attiektos arī uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, poļiem, baltkrieviem, latviešiem, iespējams, arī kādām reliģiskām vai citām organizācijām. Viņaprāt, tas nepieciešams, lai nākotnē vairs nebūtu šādas diskusijas un aizvainojumi.

Lai likumprojekts par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai stātos spēkā, tas vēl galīgajā lasījumā jāizskata parlamentā.

Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm