Siliņa: Daļā darba jautājumu koalīcijas partneriem ir atšķirīgi viedokļi

Pagājušajā nedēļā Saeimā ar koalīcijā ietilpstošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu un opozīcijas balsīm tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kurus "Jaunā vienotība" lūgusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt un virzīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Premjere, atbildot uz jautājumu, kā šis balsojums Saeimā ietekmē koalīciju, norādīja, ka koalīcijas partneriem ir jautājumi, par kuriem ir jābūt vienprātībai, piemēram, par neuzticības izteikšanu premjerministram vai dažādu amatpersonu ievēlēšanu.

Vienlaikus pastāvot jautājumi, kuros var nebūt vienprātības, tāpēc arī "Jaunā vienotība" vērsusies pie prezidenta.

Siliņa paskaidroja, ka šis konkrētais jautājums ir par kaitējuma atlīdzināšanu. Tajā pēdējais balsojums Saeimā bijis pretēji tam, kā vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Siliņa uzsvēra, ka "īsti nav ņemti vērā institūciju viedokļi", tāpēc arī JV ir lūgusi šos grozījumus prezidentam neizsludināt.

Jau ziņots, ka JV norādījusi, ka pagājušās nedēļas Saeimas lēmums noraidīt Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu ir bīstams, jo ļauj pieprasīt kompensāciju no valsts par arestēto mantu vēl pirms procesa noslēguma. Tas radot risku, ka nodokļu maksātāju nauda tiktu izmaksāta par mantu, ko tiesa vēlāk var atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscējamu.

Vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu likumprojektu atdot Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nosūtījusi gan tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), gan "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas deputāti Andrejs Judins un Agnese Krasta, kuri strādā Saeimas Juridiskajā komisijā.

Saeimas deputāti 15. janvārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas paredz, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs tiks fiksēts kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.

Saeimas sēdē kopumā grozījumi tika pieņemti ar 45 balsīm "par", vienu balsi "pret", 29 deputātiem atturoties. Grozījumus atbalstīja koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī opozīcijā esošās partijas. Koalīcijā esošās "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti balsojumā atturējās.

Savukārt priekšlikumu, kura noraidīšanas dēļ JV lūdz prezidentu grozījumus neizsludināt, neatbalstīja ZZS un opozīcijas partiju deputāti.

Līdz šim likumā par nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs ir sasaistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskā pamata iestāšanās brīdī, piemēram, tad, kad spēkā stājies personu attaisnojošs spriedums.

Tādējādi personām salīdzināmos apstākļos var tikt noteikts atšķirīgs atlīdzinājuma apmērs atkarībā no tā, kad radies tiesiskais pamats, lai arī tiesību ierobežojums noticis vienā laikā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pēc Saeimas lēmuma Tieslietu ministre Inese Lībiņa‑Egnere (JV) brīdināja, ka izmaiņas apdraudētu kriminālprocesu norisi, radītu nevienlīdzīgu attieksmi un varētu būtiski sadārdzināt valsts budžetu, jo kompensācijas varētu sasniegt desmitiem miljonu eiro.

Lībiņa‑Egnere uzsvērusi, ka atlīdzība būtu piešķirama tikai pēc galīgā nolēmuma un ja manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu, taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Viņa aicina grozījumus vērtēt atkārtoti. Arī ģenerālprokurors Armīns Meisters pret iebalsotu normu bija kritisks.