Šlesera partija aicina drošības iestādes izvērtēt dzejnieces Langas "naidu kultivējošās" aktivitātes; viņa apsūdzības noliedz

Vēršoties pie drošības dienestiem, Šlesers aicina tiesiski izvērtēt Bokšas sociālajos tīklos paustos publiskos, provokatīvos izteikumus, vērtējot to saturu, formu un argumentus, kā arī šīs personas ietekmi uz auditoriju.

Papildus tam vēstulē uzsvērts, ka būtu svarīgi noskaidrot, vai Bokšas aktivitātes nav citu – Latvijai nedraudzīgu valstu, un īpaši jau Krievijas Federācijas, atbalstītas un vadītas.

Bokša ir iniciatore tēmturim #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Viņa sociālajos tīklos, apelējot pie latviešu nacionālajām jūtām, izmanto šo tēmturi, mērķtiecīgi kultivējot naidu pret tiem mazākumtautību pilsoņiem, kuru sarunvaloda ir krievu. Liāna Bokša prezentē sevi, kā ’’valsts politikas realizētāju’’, kura, likvidējot rusifikācijas politiku, izskauž divvalodību un cenšas nodrošināt valsts valodas aizsardzību. Turklāt "Twitera" un "Facebook" kontos Liānai Bokšai ir vairāki desmiti tūkstošu sekotāju, kuri seko viņas izteikumiem.

Šlesera parakstītajā vēstulē teikts: "Ik dienu Bokša publicē kādu savu pārdomu par "apsaimniekotājiem krieviem, kas terorizē latviešu uzņēmējus", "apkalpojošā personāla krieviem" un uzņēmējiem, kuri esot "krievelības oāzes" un "rašistiem", kuri pārkāpj viņas iedomātu kārtību. Slēpjoties aiz rūpēm par latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā (piemēram, "jo ātrāk nosmērēs Ziepniekkalna krievs savas trenūzenes, ātrāk iemācīsies lasīt latviski" vai "Rus.LSM ir rašizētāju medijs" un "Maxima atrodas paRašas protektorātā"), Liāna Bokša savā retorikā izmanto šobrīd tik populāro noliegšanas kultūru (cancel kultūru), vēršot to pret krievu mazākumtautību.

"Latvija pirmajā vietā"

"Lai arī Liāna Bokša pati cenšas apgalvot, ka viņa nevēršas pret atsevišķiem krievu tautības cilvēkiem, bet gan tikai pret "LV publiskās telpas derusifikāciju", realitātē viņa izplata informāciju, kas ir naida runa un kas precīzi atbilst Krimināllikuma 78.panta pazīmēm."

Vēstules noslēgumā uzsvērts, ka "Nav pieļaujama nesodāma spēlēšanās ar vārda brīvību, valsts konstitucionāliem pamatiem un mazākumtautību tiesībām. Latvijā ikviena cilvēka brīvībai un cieņai ir jābūt aizsargātai, jo ikviens pilsonis mūsu valstī ir vērtība, kuram ir tiesības savā valstī justies droši," teikts vēstulē.

Tajā teikts, ka tiem, "kuri apzināti provocē linča tiesu, arī Liānai Bokšai, ir jāapzinās, ka valsts iestādes stingri iestājās par likumu varu valstī". "Mūsuprāt, tas nav tikai tiesiskas valsts, bet arī nacionālās drošības jautājums, kura nodrošināšana ir arī tiesībsargājošo institūciju un valsts speciālo dienestu pienākums!" uzsvērts "Latvija pirmajā vietā" vēstulē.

Langa sociālajos tīklos dalījusies ar dažādiem ierakstiem, kuros arī aicina Latvijā savā starpā sazināties vienīgi valsts valodā, kā arī aicina iestāties pret tā saucamo "rašismu".

Nezinājāt? Apkalpošana krieviski – tā ir augsta kvalitāte! Dodies uz paRašu, tur būs krievu kvalitāte, Latvijā būs augsta kvalitāte valsts valodā! https://t.co/F64kVkRNSh

— Liāna Langa (@liana_langa) June 28, 2023

Kad melīga rašiste kopā ar Curiku apliecina – mūsu, krievu kolonistu ir daudz, savukārt latviešu Latvijā beidzot praktiski vairs nav! Naidam un rašismam – NĒ! https://t.co/YdTDdYHGU0

— Liāna Langa (@liana_langa) June 28, 2023

Jau vēstīts, ka parlamentā ir nonākusi Langas iniciatīva par valsts valodas statusa nodrošināšanu, jo izvērtēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, izplati un paraksties par Latvijas darba tirgus derusificēšanu! Katru dienu Latvijā tiek diskriminēti latvieši krievijas valsts valodas zināšanu prasību dēļ! Lingvistiskā hibrīdokupācija izbeidzama! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻https://t.co/lsConk3ysu

— Liāna Langa (@liana_langa) May 22, 2023

Langa intervijā "tv3.lv", ka neesot iepazinusies ar vēstuli, bet tajā lietoto terminu "nacionālo naidu" uzskata par dīvainu, no PSRS laikiem aizgūtu. Langa uzsvēra, ka Latvija ir nacionāla valsts, kurā ir viena nācija, un visi valstij piederīgie pilsoņi ir nācija, tāpēc termins "nacionāls naids" neiztur kritiku.

Viņa arī uzsvēra, ka vēstulē paustajiem apvainojumiem nepiekrīt, Latvijā drīkst aizrādīt uzņēmumiem, kuri saziņā nelieto valsts valodu vai kā piekšnoteikumu, lai pieņemtu darbā, izvirza krievu valodas zināšanas. Viņa teica, ka aicināt attiecīgos uzņēmumus pildīt Valsts valodas likumā noteikto, ņemot vērā "burtu un garu, kurā ir viena valoda", ir leģitīma rīcība, un šādi būtu jārīkojas ikvienam pilsonim. "Mazākumtautību vidū ģimenes lietotā valoda ir privāta lieta, ikviens var lietot, kādu vēlas, bet saziņas valodai ārpus tās ir jābūt latviešu valodai," viņa pauda, "Latvijai pirmajā vietā" apsūdzības uzskatot par pilnīgi nepamatotām.

Taujāta, kā komentē savus izteikumus mikroblogošanas vietnē "Twitter" pret atsevišķiem vietnes lietotājiem lietojot tādus vārdus, kā "melīga rašiste", Langa teica, ka šādi par šiem cilvēkiem domā, un Latvijas valstī Satversmē ir noteikta vārda brīvība un viņai ir tiesības paust savu viedokli.

Langa teica, ka nogaidīs Latvijas drošības iestāžu, kurām "Latvija pirmajā vietā" adresējusi vēstuli, lēmumu un ir atvērta sadarbībai, gatava sniegt nepieciešamos paskaidrojumus, ja tādi būs vajadzīgi.

Dzejniece arī sola, ka darbs pie Latvijas derusifikācijas turpināsies, tajā jau ir iesaistījušies tūkstošiem cilvēku, tam pāraugot lielā sabiedriskā kustībā, kas Kremļa režīmam nepatiks, bet tā nu tas turpināsies. Viņa teica, ka vakardien tikusies arī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš arī uzsvēris, ka "Latvijai ir jābūt latviskai, un dzelzs priekškars ir nolaidies aiz Zilupes".

Iniciatīvas mērķis ir ar likuma spēku nostiprināt 2012. gada referendumā pieņemto lēmumu, ka krievu valoda nav otra valsts valoda. Tā iecerēts mazināt ilggadējās rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.