"Ukrainai varam palīdzēt tūlīt un tagad," teic Mieriņa pirms gaidāmā Krimas samita Rīgā
"Tas, ko mēs varam darīt, mēs, protams, ka varam Ukrainai palīdzēt jau tūlīt un tagad," tā intervijā "900 sekundēm" otrdien, 22. oktobrī, sacīja Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (ZZS), taujāta, kādus mērķus Latvija plāno sasniegt šonedēļ gaidāmajā Krimas platformas parlamentārajā samitā Rīgā.
Mieriņa norādīja, ka Saeimas izplatītajā paziņojumā – deklarācijā, kas izplatīta īsi pirms samita, jau esot norādītas "vairākas nozīmīgas lietas, par kurām runājam daudz, bet joprojām galīgie lēmumi nav pieņemti". "Kaut vai par tiem pašiem ieročiem. Mums ir jāatļauj tālas darbības raķetes izmantot Ukrainai pēc viņu ieskatiem militāriem objektiem Krievijā. Tas ir ļoti būtiski," intervijā uzsvēra Mieriņa.
Saeimas spīkere arī norādīja, ka Krimas platformas parlamentārais samits Rīgā pulcēs vairāk nekā 50 pārstāvju no dažādām valstīm, ne tikai no Eiropas Savienības. "Galvenais mērķis ir, protams, atbalsts Ukrainai un tam, ko Ukraina dara, un cīnās par savu brīvību. Un cīnās arī par mums," pauda Saeimas spīkere. Vienlaikus norādot, ka viens no galvenajiem mērķiem ir arī Krimas aneksijas neatzīšana. Tāpat tikšot runāts par genocīdu pret cilvēki, par deportācijām un dažādiem kara noziegumiem. Tie ir noziegumi, par kuriem jāsaņem "attiecīgs sods".
Tāpat Mieriņa akcentēja, ka, ja vien vēlamies nākotnē dzīvot miera apstākļos, "mums visiem ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā".
"Ir jābūt skaidrai nostājai gan attiecībā par šo miera plānu, gan arī attiecībā uz to, kā Ukrainai uzvarēt šajā karā. Un Ukraina nevarēs uzvarēt šajā karā bez mūsu visu palīdzības, diemžēl viņi to nevarēs izdarīt. Un jo ātrāk mēs sapratīsim, jo ātrāk Ukraina uzvarēs. Tā varbūt ir tāda šķietama, varbūt tāda sajūta, ka mēs visi šobrīd esam it kā pasargāti. Arī Eiropā. Un ka NATO mūs sargā. Bet mēs ļoti labi zinām, ka Krievijai nav nekādu šķēršļu, nekādu bremžu."
Vaicāta, ko Ukrainai noteikti nevajadzētu pieļaut attiecībās ar Krieviju, Saeimas priekšsēdētāja norādīja – tie ir kompromisi. Attiecībās ar Krieviju, kā norādīja, Mieriņa, Ukrainai jāpauž stingra nostāja, skaidri un stingri mērķi. "Ir jāsaprot, ka tikai visas teritorijas atgūšana varētu novest pie tā, ka tiešām arī Ukrainai varētu tālāk īstenot visus tos mērķus, ko tā nospraudusi ilgtermiņā savas teritorijas atgūšanai," sacīja Saeimas pārstāve, vienlaikus uzsverot, ka Latvija var dalīties savā pieredzē, kā nācās izcīnīt savu neatkarību.
Krimas platformas samits – jau trešo reizi
Pēc divām dienām, 24. oktobrī, Rīga norisināsies Krimas platformas trešais parlamentārais samits, formāts ar mērķi koordinēt darbības starp Ukrainu un tās partneriem.
Dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Armēnijas, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Kostarikas, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas, Šveices, Tongas, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.
Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas, NATO Parlamentārās asamblejas un Starpparlamentu savienības delegācijas, kā arī Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas pārstāvji.
Samita ietvaros plānoti arī vairāki pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp ekspertu diskusijas par Krimas tatāru genocīda atzīšanu un tiesību atjaunošanu Ukrainas valstī, kā arī par Krievijas atbildību un kara ietekmi uz Eiropas drošību. Tāpat paredzēts dokumentālās filmas "Krimas patiesā vēsture" seanss.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
