Rīga turpina zaudēt iedzīvotājus un attīstās lēnāk par Viļņu un Tallinu

Rīga ir 307 kvadrātkilometrus liela. Tās budžets pārsniedz 1,6 miljardus eiro. Bet ievērojamu daļu tā iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, to papildinot par gandrīz 140 miljoniem. Pēc iedzīvotāju reģistra datiem, galvaspilsētā dzīvo 672 000 cilvēku.

Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm, lietojot metodoloģiju, lai noteiktu, vai cilvēki patiešām dzīvo, kur reģistrējušies, iedzīvotāju skaits ir 605 000.

Rīga turpina iztukšoties. Tā ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, no kuras prom dodas vairāk cilvēku nekā ierodas.

Pilsētas centra atdzīvināšanu, lai tas kļūtu pievilcīgāks dzīvošanai, kā vienu no jaunās domes uzdevumiem min arhitekte Zaiga Gaile: "Es, protams, skatos uz mūsu centru, kas ir nedzīvs, tik daudz tukšu māju. Dome atbalsta, dod naudu fasādēm. Varbūt, ka vajag vairāk atbalstīt."

Taču viņas mīlestība pret Rīgu nav zudusi: "Es ļoti mīlu Rīgu. Ārkārtīgi skaista pilsēta, zaļa. Tagad pavasarī ir tik zaļa!"

Kopš 1997. gada Zaiga Gaile pārvietojas ar velosipēdu. Tāpēc viņa vērš uzmanību arī tam, ka daudz kur joprojām trūkst veloceļu un tie nav savienoti.

"Intensīvajās ielās ir jābrauc pa trotuāriem. Nu, mašīnām, protams, visur – uzvaras gājiens. Un es nezinu, ko darīt? Ko darīt ar mūsu lielajām lineārajām maģistrālēm? Vēl es atceros no savas bērnības, kā mēs ar mammu staigājām pa Brīvības ielu un tur bija eleganti veikali. Tagad tur nav neviena. Tas ir satiksmes tunelis, kur cilvēki faktiski nepastaigājas. Tāda pati ir Čaka iela. Tāda pati ir Valdemāra iela," viņa norāda.

Tukšie skatlogi un kājāmgājējiem nedraudzīgas maģistrālās ielas. Tās ir sūdzības, ko nākas uzklausīt no daudziem rīdziniekiem.

"Tā pati Brīvības iela jau mūžsena autostrāde. Gribas kādu gājēju ielu, kā jebkurā Eiropas galvaspilsētā vai pilsētā," saka rīdzinieks Mārtiņš.

"Daudzi cilvēki negrib dzīvot centrā tāpēc, ka te ir skaļi, ir nepatīkami, it īpaši te Brīvības ielā būt. Bet, ja vide būtu nedaudz zaļāka un drošāka, es domāju, ka daudzi cilvēki pārvāktos atpakaļ no tādām vietām kā Mārupe un Jūrmala," domā Vladislavs.

Daudzi Pierīgā dzīvojošie strādā galvaspilsētā. Bezdarba līmenis te viens no zemākajiem valstī, un Rīgas reģionā ir vislielākā vidējā alga – ap 1900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 20 gadu laikā rīdzinieki kļuvuši teju trīs reizes bagātāki.

Taču Viļņa un Tallina attīstās vēl straujāk. Rīga no tām atpaliek par septiņiem astoņiem gadiem. Un ar līdzšinējo tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni tā nesasniegs nekad.

"Nav tā, ka viss ir atkal pavisam slikti. Lidosta ir milzīgs pienesums. Tas, ka mēs esam transporta mezgls, ir liels pluss. Kopumā – starptautiski Latvijas nodokļu klimats ir pavisam labs un konkurētspējīgs. Problēma Rīgai un Latvijai, ne tikai Rīgai vien, ir pārsvarā visā tajā, kas ir saistīts ar būvniecību. Nevienu ražojošu lietu jūs bez būvniecības iesākt nevarat," pauž uzņēmuma "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Tāpēc, viņaprāt, nekavējoties jāuzlabo Rīgas būvvaldes darbs: "Šeit viss ir slikti. Teiksim tā, grūti būtu pārmest, ka tā ir tieši Rīgas konkrēta problēma, jo būvvalde jau darbojas saskaņā ar Būvniecības likumu. Bet, protams, katrā būvvaldē ir savas likuma interpretācijas, savi procesi un procedūras. Man gribētos teikt, ka Rīga šeit ir viena no trakākajām vietām."

Normunds Bergs vada uzņēmumu "SAF Tehnika" un dod darbu 270 cilvēkiem. Tas ir viens no vadošajiem telekomunikāciju iekārtu ražotājiem Latvijā, kas darbojas vairāk nekā 130 valstīs. Šādiem uzņēmumiem Rīgā, viņaprāt, jābūt vairāk.

"Lielais bizness, kas ienes lielāko nodokļu masu, tomēr ir ražošana. Un lielākais pārmetums šajā ziņā Rīgai ir tas, ka Rīgā faktiski neeksistē tāda lieta, kas ir industriālā stratēģija," teic Bergs.

Rīga pilnībā neizmanto arī tūrisma potenciālu. "Ir bijis laiks, un tas bija diezgan garš laiks, kad Rīga bija līdere tūrismā. Bet šobrīd diemžēl mēs nevar ar šo sevi paslavēt," norāda Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Ruslans Jamčinskis.

Nozares asociācijā uzskata, ka Rīgai jāmācās no Viļņas, kas daudz aktīvāk cīnās par tūristiem.

"Mums ir vajadzīgi jaudīgi cilvēki. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kuriem nozare "sāp" un kuri ir gatavi cīnīties par nozari. Jo tūrisms ir tā lieta un bizness, kur naudu var paņemt ļoti vienkārši un viegli," saka Jamčinskis.

Rīdziniekiem nav pamata sūdzēties par kultūras dzīvi. Tomēr galvaspilsētā nav laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles.

Uz jautājumu, vai to izjūt kā trūkumu, Zaiga Gaile atbild: "Nešaubīgi. Un tas ir nomuļļāts bez politiskās gribas, jo naudas nekad nebūs un vienmēr būs iemesli, un vienmēr kāds būs pret."

Zaiga Gaile cer, ka vismaz izdosies īstenot ieceri par koncertzāles būvniecību Kongresu namā: "Pašlaik arhitekti strādā pie projekta. Un nu tad lūdzu, lūdzu dome saņemamies!"

Domei arī būtu jāsaņemas, lai veicinātu rīdzinieku interesi atjaunot dzīvojamos namus, uzsver aktīvists Māris Jansons: "Mēs esam Sarkandaugavā, blakus ir Patversmes iela, kur viena no pirmajām mājām tika renovēta. Un tagad te gandrīz katra otrā māja jau ir renovēta. Es drusciņ pārspīlēju, bet viena no lielākajām koncentrācijām. Tad, kad ir kaut kādas pozitīvas pārmaiņas, citi skatās – tas nemaz nav tik slikti."

Māris Jansons vada Rīgas apkaimju aliansi. "Mēs tad cīnāmies par to principā, lai Rīgas iedzīvotājiem caur apkaimju biedrībām ir tā balss un teikšana ne tikai vienreiz četros gados, bet arī pa vidu – par mazākiem jautājumiem," viņš saka.

Rīga gan nav nekāds izņēmums – arī šeit sastopam iedzīvotājus, kuri ir vīlušies politiķos un vēl domā, vai balsot vai jau izlēmuši ignorēt vēlēšanas.

"Kā mēs redzam, nekā! Neviens apsolījums nav veikts, nekas. Tāpēc es neiešu. Es vairs neticu!" saka Rīgas iedzīvotāja Aļona.

"Neviena izteikta līdera nav. Tie, kas ir bijuši, sevi nav pierādījuši. Ir vilšanās. Rīga nav sakārtota," norāda Sandra.

Tiem, kuri balsos, dažāda motivācija. Darja vēlas, lai visa Rīga kļūst tik pievilcīga kā Āgenskalns. "Lai tā būtu arī citos rajonos. Lai mūsu Rīga būtu skaista – apkārt un iekšā. Visur!" cer Darja.

Ilonai svarīgi, lai pie varas nāk domnieki, kuri palīdzēs stiprināt valsts drošību: "Tas obligāti ir vajadzīgs, jo man ir četri dēli. Negribētos, ka tas mani skartu. Saprotat to domu? Un mazbērni arī aug. Viņiem jādzīvo mierā, labumā, lai viss ir jauki."

Rīdziniekiem šoreiz ir iespēja balsot par kādu no 16 sarakstiem. Par vienu mandātu cīnās 12 kandidāti. Tas liecina, ka Rīga politiķiem ir "gards kumoss".