Zināms, kad valdība lems par atbalstu lietavās cietušajiem zemniekiem

Kā pirmdien, 11. augustā, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), šobrīd tiek apzināta situācija un darīts viss iespējamais, lai palīdzētu lauksaimniekiem novākt ražu.

Viņš akcentēja – tiklīdz būs aplēsta informācija, kur raža ir gājusi bojā, kur nepieciešams papildu atbalsts, valdībā tiks iesniegts attiecīgs ziņojums par to, un valdība pieņems lēmumu, "tieši tāpat kā tas noticis citos gadījumos šādās situācijās".

Valainis norādīja, ka šobrīd ZM strādā ar visām iesaistītājām pusēm pie šī jautājuma apzināšanas. "Šis ir tas brīdis, kad lauksaimnieki apzina reālos zaudējumus, un, tiklīdz šī informācija tiks savākta, mēs virzīsimies uz valdību ar nākamo ziņojumu," sacīja ministrs, norādot, ka paralēli visas institūcijas strādā, lai atbalstītu zemniekus, lai tie ar sekām tiktu galā pēc iespējas efektīvāk.

Lietavu dēļ izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Kā zemnieki pārvarēs dabas radītos izaicinājumus?

Jautāts, vai sekos aicinājums lauksaimniekiem kompensēt zaudējumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Valainis atbildēja, ka šīs detaļas parādīsies, kad būs reālie aprēķini, tai skaitā par lietavu nodarītajiem zaudējumiem, postījumiem meliorācijas sistēmām, kā arī ceļu infrastruktūrai atsevišķās pašvaldībās.

"Visa šī informācija šobrīd tiek apkopota, lai sagatavotu ziņojumu valdībai. (..) Tur, kur būs šie zaudējumi, paredz arī sistēma, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tas tiek kompensēts," sacīja Valainis, norādot, ka šie līdzekļi tieši šādiem gadījumiem ir domāti.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) piebilda, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tieši ir domāti dabas stihiju seku novēršanai. "Ir jāsaprot, cik daudz ir postījumu, ko varētu kompensēt no Eiropas līdzekļiem, un ko būs nepieciešams kompensēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," pauda Siliņa, piebilstot, ka atbalstam papildus ir pasākumi, kurus var īstenot, piemēram, nepiemērojot kādas soda sankcijas.

"Ir vesels komplekss pasākumu, kā mēs redzam, kā varam atbalstīt lauksaimniekus, lai viņiem ne tikai kompensētu tieši radītos zaudējumus, bet arī lai novērstu to, ka tie nākotnē varētu rasties," sacīja Siliņa.

Premjere norādīja, ka šobrīd viņa nevar pateikt, vai būs nepieciešams atbalstam izmantot kādu daļu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet tiek gaidīts ZM apkopojums. "Tāpat arī Satiksmes ministrijai jāsaprot, vai ir kādi valsts ceļi, kas gājuši bojā plūdu radīto seku rezultātā, un tad, kad šie dati būs savākti, skatīsimies, kas kompensējams no Eiropas Savienības līdzekļiem, kas no apdrošinātājiem, un kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," sacīja Siliņa.

Valdība ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platības 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisku lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.