ZZS sola panākt, ka ES finansiāli atbalsta gan ģimenes, gan emigrējušos tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā

Emsis par premjerministru kļuva 2004. gadā pēc tam, kad bija demisionējis Einārs Repše. Emša valdība sāka strādāt īsi pirms iestāšanās ES. Raksturojot, cik daudz iepriekšējā valdība iekavējusi, lai Latviju uzņemtu savienībā, Emša teiktais – "Latvija deg zilās ugunīs" – tika atzīts par gada "spārnoto teicienu".

Savukārt jaunu "ugunsgrēku" sarīkoja pats Emsis. Koalīcijas stabilitāti satricināja premjera vienpersoniskais lēmums Eiropas komisāra amatam nominēt partijas biedri, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Taču par eirokomisāru kļuva diplomāts Andris Piebalgs. Ingrīdu Ūdri Briselē "izbrāķēja", jo tika apšaubīta viņas reputācija un kompetence.

Ūdrei darbs Briselē gāja secen, bet desmit gadus vēlāk ES galvaspilsētā nokļuva Iveta Grigule – vienīgā ZZS politiķe, kurai izdevies uzvarēt Eiroparlamenta vēlēšanās.

Ar masveidīgu reklāmas kampaņu 2014. gada vēlēšanās Grigule startēja kā trešā ZZS sarakstā, bet finišēja kā pirmā, apsteidzot Andri Bērziņu un Kārli Seržantu.

Karjeru Briselē Grigule sāka ar starptautisku skandālu. Viņa negaidīti pameta radikālo eiroskeptiķu politisko grupu "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa". Frakcijā vairs nebija minimāli nepieciešamais deputātu skaits, tāpēc tā izjuka.

Politiskā grupa darbību tomēr atjaunoja, jo tai pievienojās jauns deputāts no Polijas. Tikmēr šķīrušies ir Grigules un ZZS ceļi. Viņai nācās izstāties no partijas pēc tam, kad deputāte bija nobalsojusi pret rezolūciju, kurā Eiroparlaments aicināja pastiprināt cīņu pret Krievijas un islāma teroristu propagandu.

Grigule ir vīlusies Eiropas Parlamentā un paziņojusi, ka politikai met mieru.

Tagad ZZS saraksta līdere ir Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Bet trešais ir Zemkopības ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, kuram ir pieredze arī starptautiskā amatā.  Viņš bijis Parīzē bāzētās Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektors. Amatu Arnītis pameta 2014. gadā, atsaucoties premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumam vadīt viņas biroju.

Ja vēlētāji dos iespēju strādāt Briselē, ZZS sola panākt, ka Eiropas Savienība finansiāli atbalsta gan ģimenes ar bērniem, gan emigrējušos tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

Partija tāpat sola rūpēties par mazāk aizsargātajiem, cīnīties par lētākām zālēm un pieejamu veselības aprūpi, lielāku finansējumu izglītībai, vides uzlabošanu, Eiropas aizsardzības un robežu stiprināšanu.

ZZS iestājas par taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, ērtu nodokļu režīmu, bet vēršas pret "ātrajiem kredītiem" un "nodokļu oāzēm".

"Daudzas lietas varbūt liekas nereālas. Bet, ja mēs par tām nerunāsim un neiestāsimies, tad tās droši vien nekad arī nerealizēsies. Par to ir jārunā. Par to ir jārunā, jācenšas. Vai mums izdosies, to jau, protams, mēs nevaram šobrīd neviens apgalvot. Vēl jo vairāk, ja mēs nezinām, vai mēs tur tiksim ievēlēti," tā norāda Bergmanis.