Preses izdevēji: Nākamgad apdraudēta abonēto laikrakstu piegāde reģionos

Valdība 16. jūlijā, savā pēdējā sēdē pirms atvaļinājuma, skatīja jautājumu par nepilnu četru miljonu eiro piešķiršanu "Latvijas pastam", lai nākamgad kompensētu abonēto preses izdevumu piegādes sadārdzināšanos. To gan nolemts vērtēt kopā ar 2020. gada budžeta sagatavošanu.

Ar to mierā nav Latvijas preses izdevēji, kuri uzsver, ka ierasti jau augusta otrajā pusē tiek slēgti līgumi ar "Latvijas pastu" par piegādēm. Bez prasītajiem papildu 3,8 miljoniem eiro preses izdevumu piegāde sadārdzinātos pat vairākas reizes, jo sevišķi uz reģioniem. Tas attiecīgi nozīmētu augstākas preses cenas cilvēkiem reģionos, mazāk abonentu un attiecīgi – mazāk ienākumu nozarei, kuru jau tā knapi velk kopā. Daudzu laikrakstu un žurnālu izdošana varētu būt jāpārtrauc.

Iepriekšējos gados šādas problēmas nebija, taču līdzšinējā kārtība, atbilstoši kurai kompensē pastam zaudējumus par preses piegādēm, ir spēkā tikai līdz šā gada nogalei.

"Latvijas pasta" vadītājs Mārcis Vilcāns neņemas prognozēt, cik liela ietekme uz preses piedāvājumu varētu būt augstākām piegādes cenām, taču norāda, ka līgumos ar izdevējiem piedāvā iekļaut punktu, kas paredz pārrēķināt cenas, ja valsts nodrošina papildu kompensāciju.

"Skaidrībai būtu labi būt šobrīd, nevis – kaut kad vēlāk. Pretējā gadījumā cietējs var būt lasītājs, un to mēs noteikti negribam. Mēs esam pieredzējuši situācijas, kad izdevējs pārtrauc izdot kādu laikrakstu vai žurnālu, un lasītājs vēršas arī pie mums, jo viņi ir abonējuši pastā un domā, ka tā ir mūsu atbildība," turpina "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs.

Finanšu ministrijā skaidro, ka papildu 3,8 miljonu eiro piešķiršanu "Latvijas pastam" nolemts skatīt kopā ar budžetu tāpēc, ka to paredz Fiskālās disciplīnas likums. Tikai gadījumā, ja Satiksmes ministrija būtu norādījusi, no kuriem avotiem paredzēts budžetā kompensēt 3,8 miljonu iztrūkumu, to varētu darīt jau tagad.

Turklāt "Latvijas pasts" regulāri saņem subsīdijas. Nākamgad tam patlaban iezīmēti divi miljoni eiro, tāpat pasta rīcībā parasti atstāta peļņa un preses izdevumiem ir samazināta PVN likme 12% apmērā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš pats 16. jūlija valdības sēdē nepiedalījās, gan ir pārsteigts, ka Finanšu ministrija jautājuma skatīšanu norāva. Iepriekš iebildumi neesot bijuši, tāpēc jautājumu atkal plānots iekļaut koalīcijas sanāksmes darba kārtība. Vienlaikus esot jādomā, kā drukāto presi atbalstīt ilgtermiņā.

Kompensāciju jautājumu nākamajam gadam paredzēts apspriest koalīcijas sanāksmē 12. augustā.