Prezidenta vizītē Somijā viens no galvenajiem sarunu tematiem – Krievija

Tāpat kā Latvijai, arī Somijai Krievija bija starp trim lielākajiem eksporta tirgiem. Abas valstis arī robežojas ar Krieviju – varētu likties, ja jau ir tik daudz kopējā, tad līdzīgām vajadzētu būt arī nostājām, sankciju jautājumā, līdzīgai izpratnei par ģeopolitisko situāciju, taču pēdējais gads ir apliecinājis, ka mēs tomēr neesam uz viena viļņa.

Vēl dzelzs priekškara periodā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, Somijas attiecības ar lielo kaimiņu bija saistītas ekonomiski. Tām bija arī politiskā dimensija – ziemeļvalsts PSRS teju nekad nekritizēja.

Arī, tagad, lai arī Somija neiestājās pret sankciju noteikšanu Krievijai, tās pozīcija, nereti ir nogaidoša.

Tiekoties Latvijas un Somijas prezidentiem, sarunas, protams, nav tik tiešas. Viņi abi pārstāv Eiropas Savienības kopējo nostāju, un prezidents Sauli Nīnisto īpaši uzsvēra, ka arī viņa valsts joprojām to turēs. Prezidenti arī pauda cerības, ka Grieķija, kas uzreiz pēc vēlēšanām skeptiski izteikusies pret papildus sankciju noteikšanu Krievijai, ar jau tuvākājā laikā lēmumu mainīs un būs kopā ar pārējām 27 valstīm.

Otrs liels bloks, protams, ir Ukraina.

Neskatoties uz pieaugošo apdraudējumu, Somija joprojām gan nedomā atteikties no militārās neitralitātes.
Proti, dalības NATO. Kā atzina Sauli Nīnisto – neesot ne politiska atbalsta, ne sabiedrības pieprasījuma.