Reirs par minimālās algas palielināšanu: Cilvēki seko atalgojumam brīvā Eiropā

Labklājības ministrijas prasīto 37 eiro vietā minimālā alga nākamgad tiks palielināta tikai par desmit eiro, par tādu rīcību šodien, reaģējot uz uzņēmēju bažām, izšķīrās valdība. Līdz ar to Igaunijā nākamgad minimālā alga būs par 90 eiro lielāka nekā Latvijā, brīdina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

"Arī cilvēkresursi ir spējīgi migrēt, brīva Eiropa, brīvas kustības, cilvēki seko šim te atalgojumam, tas nav patīkams gadījums, nav patīkams signāls," sacīja Reirs.

Arodbiedrība uzskata, ka minimālā alga bija jāceļ vismaz par 20 eiro, vienlaikus palielinot neapliekamo minimumu. Pretējā gadījumā Latvijā darba ņēmējam nodokļu slogs ir stipri lielāks nekā kaimiņvalstī.

Šobrīd Latvijā no Baltijas valstīm ir zemākā minimālā alga. Kaimiņvalstī Lietuvā tā ir par desmit eiro lielāka, bet Igaunijā – par 60 eiro. Turklāt Igaunija nākamgad minimālo algu plānojusi celt vēl par 40 eiro.

Video

Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns norāda: "Mūs satrauc tas, ka mūsu neto darba samaksa ir ievērojami mazāka pat pie vienādas bruto darba samaksas. Atkarībā no tās darbinieku grupas, tie var būt 8, 10 un pat vairāk procenti."

Pretējās domās ir uzņēmēji – straujāka minimālās algas celšana nozīmētu vēl lielāku bezdarbu un ēnu ekonomiku. Jau desmit eiro minimālās algas kāpums atsevišķiem uzņēmējiem reģionos varētu būt nepaceļams.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž: "Ne jau to 30 eiro dēļ kāds pieņems lēmumus atstāt vai neatstāt Latviju, mēs uzskatām, ka, ja Labklājības ministrija grib palielināt labklājību, ir jādomā par vidējās algas pacelšanu".

Vienlaikus uzņēmēji kritizē valdības nespēju vienoties par solidaritātes nodokļa reformu, kas atlikta uz 2018. gadu. Uz šo laiku atlikta arī veselības nozares reforma. Nākamgad ugunsgrēku veselības aprūpē ar papildu 45 miljoniem eiro dzēst neizdošoties.

"Pilnu ugunsgrēku noteikti nevarēs nodzēst. Pacientiem tas nozīmē joprojām ilgu gaidīšanu uz izmeklējumiem un pie speciālistiem," satraukta ir veselības ministre Anda Čakša.

Tikmēr jau nākamgad uz algas pielikumu var cerēt policisti un glābēji. Viņu algu reformai tiks tērēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, no kuriem daļa rasta, samazinot nākamā gada budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Tas savukārt valsts maciņa projektu padara riskantu, neslēpa Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Mēs ļoti labi zinām, ka parlamentā arī notiek diskusijas, un faktiski mums rezerves ir diezgan maz šobrīd, tas arī ir lielākais risks. Ja es būtu drusku uzmanīgāks, protams, tādā gadījumā šis risks tik liels nebūtu," sacīja premjers.

Patlaban ministrijas gatavo valsts budžeta projektu pavadošos likumprojektus un jau oktobra vidū budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu.