Rīgā spriež par Eiropas nākotni pēc "Brexit"

Pagājušā gada 23. jūnijs, kad briti referendumā nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu, nebija laba diena, atzina Aselborns. Tomēr viņš uzsvēra, ka Eiropas nākotne netiks izlemta ne Londonā, ne Vašingtonā. Tas, kāda turpmāk būs Eiropas Savienība, ir tikai pašu dalībvalstu ziņā, norādīja Aselborns.

Žans Aselborns, Luksemburgas ārlietu ministrs

Eiropas nākotne nav atkarīga ne no tā, kurš ir ievēlēts ASV prezidenta amatā, ne no britu premjerministres, jo Lielbritānija savu izvēli jau ir izdarījusi. Tā ir atkarīga no mums. No tādām valstīm kā Latvija un Luksemburga. Mums ir jācīnās par mūsu un nākamo paaudžu labklājību.

Rēķinoties ar to, ka "Brexit" sarunas būs smagas, Luksemburga un Latviju ir vienojusies stiprināt sadarbību, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs ("Vienotība")

Mēs esam absolūti vienisprātis – mēs neredzam alternatīvu Eiropas Savienībai. Mēs uzskatām, ka problēmas, kas ir, ir jānovērš un Eiropas Savienība ir jāstiprina.

Vienlaikus abi ārlietu ministri noraidīja jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku, ka NATO ir novecojusi alianse, uzsverot, ka NATO joprojām ir būtiska Eiropas Savienības un ASV drošībai.

Žans Aselborns, Luksemburgas ārlietu ministrs

Man ir zināma pieredze Eiropas Savienībā. Es neticu, ka ASV interesēs ir vājināt NATO. Zinu, ka Latvijā NATO tiek uztverta citādāk, kā Luksemburgā, bet mums ir nepieciešama spēcīga aizsardzības sistēma. Vārdiem "novecojis" un "NATO" nav nekā kopīga.

Tikmēr Edgars Rinkēvičs par pamatotiem atzina Trampa pārmetumus, ka vien retā NATO dalībvalsts atvēl pietiekamu finansējumu aizsardzībai un atgādināja, ka Latvija neatkāpjas no termiņa, kādā plānots palielināt aizsardzības budžetu.