Rīgas Centrālajā stacijā sāk izmantot pagaidu paaugstinātās platformas
Rīgas Centrālajā stacijā pasažieri sākuši izmantot pagaidu paaugstinātās platformas, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji.
LDz informē, ka Rīgas Centrālajā stacijā ir noslēgušies pagaidu paaugstināto platformu izbūves darbi. Būvdarbu laikā tika daļēji slēgti atsevišķu platformu posmi un mainītas pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai paredzētās vietas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Patlaban visu četru pagaidu paaugstināto platformu izbūves darbi Rīgas Centrālajā stacijā ir noslēgušies, un pasažieru iekāpšana un izkāpšana no vilcieniem tiek organizēta tikai no pagaidu konstrukcijām.
Lai nodrošinātu pasažieriem pieejamāku dzelzceļa satiksmi, tostarp vienlīmeņa iekāpšanu jaunajos AS "Pasažieru vilciens" (PV) elektrovilcienos, LDz kopumā 16 dzelzceļa stacijās izbūvēs pagaidu paaugstinātās pasažieru platformas.
Torņakalna, Zasulauka, Vagonu parka dzelzceļa stacijās, kā arī Rīgas Centrālajā stacijā pagaidu paaugstināto platformu izbūves darbi ir pabeigti, bet Salaspils un Valmieras dzelzceļa stacijās darbi turpinās. Tuvākajā laikā plānots sākt būvdarbus arī Jāņavārtu un Depo dzelzceļa stacijās.
LETA jau ziņoja, ka pagaidu risinājumi ir nepieciešami stacijās, kuru modernizācija ir paredzēta "Rail Baltica" projektā, jo projekta ieviešana kavējas. Tās ir deviņas stacijas – Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne.
Risinājumi ērtākai iekāpšanai vilcienā ir nepieciešami vēl sešās stacijās – Rumbula, Dārziņi, Cena, Inčupe, Kūdra un Kaibala. Šīs stacijas netika iekļautas peronu modernizācijas projektā, jo tās bija plānots slēgt nelielās pasažieru plūsmas dēļ.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tāpat pagaidu platformas nepieciešamas Valmieras dzelzceļa stacijā, lai nodrošinātu viena līmeņa iekāpšanu Igaunijas dzelzceļa pārvadātāja "Elron" pasažieriem, kad tiks sākti reisi starp Tartu un Rīgu.
Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi – līdz 39,438 miljoniem eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
