Rīgas domē pārskata budžetu; diskusijās izskan pārmetumi par valdības un domes vadības darbu

Opozicionāri jau tradicionāli kāpa tribīnē, lai kritizētu valdošās koalīcijas darbu. Piemēram, deputāts Jānis Ozols (JKP) pauda viedokli, ka pašvaldībai ieekonomētie līdzekļi būtu jānovirza sociāli neaizsargāto grupu dzīves apstākļu uzlabošanai vai parādsaistību dzēšanai.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) pauda viedokli, ka koalīcija šķobās ne jau tādēļ, lai cīnītos par rīdzinieku dzīves uzlabošanu, bet tāpēc, ka nevar izlemt, kam novirzīt 300 000 eiro no sporta budžeta. "Būtu vismaz izlikušies, ka gribat paaugstināt algas pedagogiem vai darīt ko citu pilsētnieku labā," pauda Zeps.

Tikmēr domniece Inese Andersone (V) sacīja, ka viss, ko rīdzinieki saņem pretī par nodokļu maksāšanu – ir ņirgāšanās. Sevišķi nesaudzīga domes vadība Andersones ieskatā ir pret jaunajām ģimenēm, jo netiek nodrošinātas ne vietas pašvaldību bērnudārzos, ne arī pietiekams līdzfinansējums aukļu pakalpojuma apmaksai vai privātā bērnudārza pakalpojumiem.

Atbildot uz opozicionāru kritiku, deputāts Mihails Kameņeckis (S) sacīja, ka "Vienotība" tā vien prot kā bļaustīties ar skaļiem lozungiem un saukļiem, neievērojot nekādu politisko kultūru. "Varētu padomāt, ka valstī mums viss ir kārtībā. Nedod Dievs, ja jūs šeit sēdētu pie varas," sacīja Kameņeckis.

Domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S) atzina, ka domē "ne viss ir tik labi, kā gribētos", taču lielā mērā tas esot arī valdības vainas dēļ, jo tā valsts budžeta robus lāpot uz pašvaldību rēķina.

"Vai opozīcija vispār ir paskatījusies spogulī pirms te kaut ko saka? Pedagogi skolās par vienu likmi saņem 750 eiro "uz papīra". Kur ir Jaunās konservatīvās partijas izglītības ministre, lai viņiem palīdzētu," taujāja Vladova, norādot, ka opozīcijas partiju vadība valstiskā līmenī ir "uzpirkusi vēlētājus ar solījumiem, kurus nespēj izpildīt."

Saeimā un domē strādājošie politiskie spēki ir mainītās lomās, jo parlamentā koalīcijā strādā visu Rīgas domes opozīcijas partiju pārstāvji, savukārt opozīcijā ir "Saskaņa".

Arī deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) pauda viedokli, ka pašvaldība daudz vairāk varētu darīt savu iedzīvotāju labā, ja nepastāvētu, viņaprāt, negodīgā sistēma, ka vietvarām jāmaksā līdzekļi pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

"No Rīgas vien tie ir 87 miljoni eiro šogad. Valdībai ir izdevīgi uz rīdzinieku pleciem nogrūst pienākumu finansēt pašvaldības. Desmit gadu laikā mēs pusmiljardu esam atdevuši, lai atbalstītu lauku pašvaldības," sacīja Stepaņenko, vēršot uzmanību, ka valdība ne vien nepilda solījumus, bet pat pārkāpj likumu saistībā ar pedagogu un ārstu algu grafika ievērošanu.

Tāpat arī domniece Eiženija Aldermane (GKR) neslēpa, ka bērnudārzu pedagogu algas "ir aizskaroši zemas", taču starp Rīgu un Pierīgu esot izveidojies "kadru tirgus".

"Pašvaldības būtībā pārpērk pedagogus, taču neviena vietvara šo problēmu nevar atrisināt viena pati. Mums ir jādomā par algu paaugstinājumu, bet jautājums ir – par cik, jo pat, ja mēs pieliksim 100 eiro, Pierīgas pašvaldības pieliks vēl vairāk, un tirgus turpināsies," sprieda Aldermane.

Tikmēr deputāts Olafs Pulks (V) kolēģiem steidza atbildēt sakot, ka izprot koalīcijas žēlabas, jo ir sabrukusi viņu zagšanas sistēma un valdība vairs neļauj zagt.

"Teritoriālā reforma ir vajadzīga, lai likvidētu izlīdzināšanas fondu, tikai kāpēc jūs bļaujat par laukiem, bet neko nesakāt par Daugavpili? Viņiem aiziet 15 miljoni mūsu naudas – kāpēc nezvanāt Elksniņam un neņemat nost," ironizēja Pulks.

Kopumā opozīcija Finanšu departamenta vadību iztaujāja par dažādiem tehniskas dabas jautājumiem aptuveni 40 minūtes.

Piemēram, Ķirsis prasīja, cik liels budžets nākamgad varētu būt SIA "Rīgas satiksme" un nodibinājumam "Riga.lv". Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Rakstiņš sacīja, ka patlaban viņam indikāciju par "Rīgas satiksmes" budžetu nav, taču bāzes izdevumus dome plānojot šī gada līmenī, proti – 130 miljoni eiro. Savukārt "Riga.lv" nākamgad budžetā paredzēts vairs nav.

Andersone taujāja, kādēļ sociālajiem pabalstiem ir 400 000 eiro samazinājums, kam tiks tērēti 236 000 eiro velo transporta infrastruktūrai paredzētie līdzekļi, kā arī, kad tiks atjaunots Esplanādes parks.

Rakstiņš pastāstīja, ka sociālo pabalstu programmas tik tiešām pakāpeniski tiek samazinātas, jo samazinās arī pieprasījums pēc tām, taču konkrētajā gadījumā 400 000 eiro tiek novirzīti sociālajiem pakalpojumiem dzīves vietā, jo pieprasījums aug tieši pēc aprūpes mājās.

Esplanādes parka atjaunošanai nauda šī gada budžetā neesot bijusi paredzēta, bet to, kam tērēs naudu velo infrastruktūras sakarā, Rakstiņš solīja precizēt.

Savukārt deputāts Pēteris Aglonietis (JKP) prasīja, kādēļ apkaimju līdzdalības budžetā ir 450 000 eiro samazinājums, uz ko Rakstiņš atbildēja, ka, lai gan projekti šogad turpināsies, apmaksāti tie tiks no nākamā gada budžeta.

Rīgas dome piektdien atbalstīja 2019. gada budžeta grozījumus, uz investīciju projektu rēķina paredzot izdevumu samazinājumu par 33,34 miljoniem eiro, bet ieņēmumu samazinājumu – par 8,62 miljoniem eiro.

Gada sākumā bija plānots, ka budžeta ieņēmumi šogad sasniegs 972,64 miljonus eiro, taču grozījumos tie sarukuši līdz 963,77 miljoniem eiro. Savukārt izdevumi tika plānoti 1,083 miljarda eiro apmērā, tagad tos samazinot līdz 1,050 miljardam eiro.