Rimšēviča un Martinsona slepenā tikšanas vieta – Taureņu atpūtas namiņi

KNAB informācijas noplūdi gan noliedz, bet bijušais biroja darbinieks, tagad politiķis Juris Jurašs, notikušajā vaino pašu Finanšu policiju. Dienestu "kari" met ēnu uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietu, kurā arī figurē Martinsons. Abu sarunas noklausītas kādā Pierīgas pirtiņā.

"Būvnieku lietas" pirmsākumi meklējami 2013. gadā, kad pēc kopīgas operatīvās izstrādes ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju,  VID paspārnē esošā Finanšu policija nolēma veikt kratīšanu ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītos būvniecības uzņēmumos. Tie tika turēti aizdomās par izvairīšanos no nodokļus nomaksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Taču kā šonedēļ ziņo laikraksts "Diena", īsi pirms viesošanās Martinsons saņēmis brīdinājumu. Bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs  atzina, ka noplūde tiešām notikusi. To pašu TV3 ziņām uzsvēra, Finanšu policijas šefs. Kardināli gan atšķiras versijas,  kurās iestādes.

"Vienīgais, kas tur atbilst patiesībai ir tas, ka noplūde bija un noplūde bija tieši Finanšu policijā. Pašā kratīšanu priekšvakarā pēc tam, kad tika saņemtas tiesas sankcijas par kratīšanu veikšanu konkrētajās adresēs. Par šo faktu notika vairākas tikšanās ar Finanšu policijas vadību, arī man personīgi," norāda bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs.

"Tas neatbilst patiesībai. Jā, mums šī sadarbība bija un tās laikā mūsu rīcībā bija ziņas, ka noplūde notiek no KNAB darbinieku puses. Veicot realizāciju un konkrētas procesuālas darbības, šīs informācija diemžēl apstiprinājās, ka noplūde bijusi tieši no KNAB darbiniekiem. Protams, daļu pierādījumu iespējams, neizdevās savākt, jo informācijas noplūde bija diezgan nopietna," saka VID Nodokļu un muitas policijas direktors Kaspars Podiņš.

Finanšu policijā  par Juraša, kurš tagad pievērsies politikai,  teikto neslēpj sašutumu, jo kratīšanu laikā viens no KNAB darbiniekiem esot pieķerts tuvās attiecības ar Martinsona sekretāri. Savukārt "Diena" publicējis foto, kurā  atpūtās brīdī Alpos redzami divi KNAB operatīvie darbinieki – Jānis Miķelsons un Modris Brikša, kā arī Martinsona personīgā grāmatvede Anta Dišereite. Viņai tāpat kā Martinsonam lietā piemērots aizdomās turētās statuss par nodokļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Taču biroja noliedz, ka tas vainojams informācijas nenosargāšanā.

Izmeklēšanu šajā lietā veica Finanšu policija ne jau KNAB. Mūsu rīcība nav informācijas, ka no biroja būt kaut kas noplūdis šajā sakarā.

Dienestu centieni norobežoties no noplūdes ir saprotami, jo tās nozīmē atzīt valsts noslēpuma nenosargāšanu, kas ir ļoti nopietns krimināllikuma pārkāpums. Turklāt tas met ēnu uz KNAB, kas savulaik jau nenosargāja informāciju par viesnīcā "Rīdzene"  ierakstītajām "oligarhu" sarunām.  Dienestu "kari"  arī liek uzdot jautājumus arī par citu krimināllietu, kurā bez Martinsona figurē Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimševičs. Laikā, kad notikusi operatīvā izstrāde abi kopā atpūtās kādā nomaļā Pierīgas pirtiņā.

Taureņu atpūtas namiņos ir meklējami aizsākumi ne tikai būvnieku lietai, bet krietni skaļākajai Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļdošanas lietais. Pie Božu ūdenskrātuves Rimševics ticies ar Martinsonu un abu saruna ierakstīta.

Priežu ieskautajos  namiņos noklausītas sarunas, ir  galvenajiem pieradījumiem abās  krimināllietās. Pagājušonedēļ ģenerālprokuratūra Rimševičam izvirzīja apsūdzības par liela apmēra kukuļa saņemšanu, bet Martinsonam par nozieguma atbalstīšanu. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš Tv3 ziņām ne noliedza, ne apstiprināja, ka klients apmeklējis Taureņu pirtis: "Es negribētu runāt par lietas apstākļiem, vēl jo vairāk atrodoties atvaļinājumā."

Arī ar pašu Rimšēviču TV3 ziņām neizdevās sazināties. Tikmēr Podiņš uzsvēra, ka būvnieku lieta tuvākā laikā nonāks prokuratūrā pārbaudes uzsākšanai, kas uzskatāmas par pēdējo solis pirms apsūdzību izvirzīšanas.