Rimšēvičs: Latvija netiek galā ar "iesīkstējušo slimību" – nesabalansētu budžetu

Mazā un atvērtā Latvijas ekonomika ir lielā mērā atkarīga no ārējiem apstākļiem. Pret tiem valsti var pasargāt iekšējais drošības spilvens, kura veidošanu paredz pirms trīs gadiem Saeimā pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums, seminārā atgādināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

"Atbilstoši likumiem rezerve bija jāveido jau 0,1% no IKP jau 2016. gada budžetā. Tas pagaidām nenotiek, bet tas nenozīmē, ka mums nav jāpatur šis princips galvā," norāda Šteinbuka.

Brīdī, kad vērojama Latvijas ekonomika atdzišana, būtiski būtu diskutēt par tās sildīšanu, bet tā vietā tiek rīkotas diskusijas par to, vai pildīt likumu, sašutis bija Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

"Tā vietā, lai mēs šobrīd diskutētu par to, kā noņemt šķēršļus biznesa attīstībai, kā atdzīvināt kreditēšanu, kā sekmēt investīcijas, kā nemainīt nodokļus, kā iekasēt vairāk, kā veikt strukturālās izmaiņas, mēs vienkārši diskutēsim tagad divas vai trīs stundas, vai pildīt vai nepildīt likumu," teic Rimšēvičs.

Tomēr Eiropas Komisija šobrīd Latvijai jau atļāvusi nedaudz uzspiest gāzes pedāli – un nākamgad uz budžeta deficīta rēķina veselības aprūpes reformu veikšanai valdība varēs tērēt papildu aptuveni 35 miljonus eiro. Tomēr Ilmārs Rimšēvičs ir pārliecināts, ka ar to nebūs līdzēts.

"Latvijas ekonomika pēc būtības atdziest, un ticiet man, ar to, ka mēs tērēsim drusku vairāk no budžeta, mēs viņu nesasildīsim. Tur ir daudz nopietnākas strukturālas problēmas," viņš norāda.

Lai atkāpšanās no Fiskālās disciplīnas likuma nebūtu iespējamas, izskanēja pat ierosinājums nepieciešamību veidot sabalansētu budžetu ierakstīt Satversmē.

2016. gada budžets bija konsolidācijas budžets, tādēļ fiskālās nodrošinājuma rezerves neveidošanai bija argumenti. Taču nākamgad tādu nebūs, un tas var samazināt kredītreitingu.

Video