Rindas pēc personu apliecinošiem dokumentiem ātri samazināt nevarēs
To, cik garas rindas pēc pasēm ir izveidojušās galvaspilsētā, var pavisam viegli demonstrēt arī telefonā. Šodien mēģinot pieteikties dokumenta apmaiņai, piemēram, Rīgas 1. nodaļā, brīvu vietu nav nedz tuvākajā mēnesī, nedz arī vēl vēlāk. Vienīgā iespēja, ko piedāvā, lai iegūtu jaunu dokumentu, ir izstāvēt dzīvo rindu.
Šodien pie pasu nodaļas sastaptie iedzīvotāji gan savu pierakstu sagaidījuši. Visi gan atzīst, – pieteikušies bija jau martā vai pat februārī un tikai šodien dokumentus varējuši sakārtot.
"Mums bija jāgaida kādu mēnesi, bet mēs gribējām speciāli šādā dienas laikā. Man tas neliekas pieņemami, bet, ja ar to rēķinās, tad to var ieplānot."
"Godīgi sakot, man liekas, ka divus mēnešus, man liekas, ka biji divi, jā. Man liekas, ka tas nav normāli, nav," spriež Zanda.
Uzrunātie visbiežāk ieradušies, lai pasi izgatavotu savām atvasēm.
"Mazajam, jā. Karš sākās, lai būtu droši, ka sieva ar mazo var drošībā būt. Sieva un bērni nekaro, karojam jau mēs, vīrieši, tāpēc, lai mazais to robežu var šķērsot, ja nu kas, var nogādāt drošībā abus divus un tad jau atpakaļ," saka Aigars.
Problēmai ar garajām rindām pēc personu apliecinošiem dokumentiem šodien bija nonākusi arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas redzeslokā. Kā tur skaidroja pārvaldes vadītāja, rindas patlaban veido daudzu faktoru kopums. Viens no tiem – cilvēku vidū pieaugošā interese par personu apliecinošiem dokumentiem. Un visstraujāk patlaban pieaudzis pieprasījums tieši pēc bērnu pasēm.
"Šis skaits ir palielinājies pat piecas reizes, salīdzinot ar parasto laiku, kas ir tiešām liels pieplūdums. Un tiešām tikko dzimušus bērnus pie mums ved uz nodaļām formēt dokumentus."
Vienlaikus tieši šogad ir arī īpaši liels skaits dokumentu, kuriem tiešām beidzas termiņš. Pirmās Latvijas pases pēc neatkarības atgūšanas izsniedza tieši 1992. gadā, tātad klāt kārtējā desmitgade, kad jāsaņem jauns dokuments. Tāpat arī daudzi pases nav atjaunojuši pandēmijas divos gados, savukārt citi sapratuši, ka no nākamā gada ID karte ir obligāta visiem.
"Un, skatoties no pieraksta sistēmas, tā ir ļoti laba lieta, bet, salīdzinot ar dzīvo rindu, pierakstu sistēma, lai arī kā tā nedod to lielāko efektu, jo mēs konstatējām, ka aptuveni 10% klientu tomēr neatnāk un neatsaka. Un, ja aiz durvīm mums nav cilvēka, tad arī šo laiku nelietderīgi izmanto," saka Roze.
Tādēļ no 16. maija visās PMLP nodaļās atsāks noformēt un izsniegt personu apliecinošus dokumentus rindas kārtībā, obligāti neveicot iepriekšēju pierakstu. Tāpat plānots paplašināt iespēju dokumentus sakārtot reģionos, iesaistot pašvaldību klientu apkalpošanas centrus.
"Un tad ar mobilām iekārtām, kas ļauj arī drukāt, fotografēt un visu nepieciešamo informāciju saņemt no iedzīvotājiem par dokumentiem, mēs tad varēsim arī tur, kur nav pieejamas PMLP nodaļas, trīs pašvaldības sāks pilotēt šo pieeju caur klientu apkalpošanas centriem."
Tāpat ministre norādīja, ka jau nākamnedēļ valdība varētu lemt par 20 jaunu štata vietu izveidi tieši PMLP pasu nodaļās. To, vai vakances izdosies gana ātri aizpildīt, gan neviens nevarēja apgalvot, jo PMLP klientu apkalpošanas darbinieku atalgojums jau ilgstoši nav konkurētspējīgs – uz papīra nesasniedz 800 eiro mēnesī.
Golubeva gan šodien solīja rast līdzekļus, lai algas paaugstinātu, taču vien no nākamā gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
