Risks pazaudēt bērnību? Bērns skolas solā no sešu gadu vecuma – vecāku domas dalās!
Sabiedrībā lielu rezonansi izraisījis izglītības ministra Kārļa Šadurska ierosinājums par obligātu skolas gaitu uzsākšanu jau no sešu gadu vecuma. Skolās uzskata, ka kas tāds būtu iespējams tikai pēc vērienīgām izmaiņām izglītības standartā. Vairums vecāku ir pārliecināti, ka ideja būtu atbalstāma, ja klases pielāgotu bērna vajadzībām.
Risks pazaudēt bērnību
No 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, 21 valstī bērni skolas gaitas uzsāk no sešiem gadiem vai pat agrāk. Latvija ir to septiņu valstu vidū, kurās mācības obligāti ir jāuzsāk no septiņiem gadiem.
Izglītības ministra iecerētā reforma paredz, – sākot ar 2018. gada septembri bērnudārzā sešu grupiņu vietā atstāt piecas. Pēdējais gads dārziņā būtu gatavošanās skolai. Sasniedzot sešu gadu vecumu bērnam skolas gaitas būtu jāuzsāk obligāti.
"Arī ekonomisku apsvērumu dēļ valsts nevar atļauties turēt skolēnus skolā līdz 19 gadu vecumam," norādīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
Vecāku domās dalās. Daļa uzskata, ka sešgadīgs bērns vēl nav gatavs sēsties skolas solā. Citi ir pārliecināti, ka ideja būtu atbalstāma, ja klases pielāgotu bērna vajadzībām.
"Kas notiek šobrīd? Bērnu izsēdina no bērnudārza smilšu kastes un nosēdina skolas solā, un viņam tur ir jāsēž, aizmirstot par to, ka viņš ir bērns, ka viņa attīstība joprojām notiek caur rotaļām un spēlēm," situāciju raksturo mamma, portāla mammamuntetiem.lv veidotāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Mācības caur rotaļām
Tomēr jau patlaban netrūkst pirmklasnieku – sešgadīgu bērnu, pārsvarā to, kuri dzimuši gada pēdējos mēnešos. Skolotāju novērojumi liecina, ka starp viņiem ir arī tādi, kuri mācībām nav gatavi ne fiziski, ne emocionāli. Arī skolu telpas un stundu grafiks nav atbilstošs tik maziem bērniem. Patlaban noris darbs pie izmaiņām izglītības standartā. Mācību vielu plānots apgūt caur spēlēm un rotaļām.
"Mums ir plūstošā veidā jāpāriet no rotaļnodarbībām uz nodarbībām. Sešgadīgam bērnam nevar būt tāds stundu saraksts kā septiņgadīgam. Protams, ka tur būs daudz vairāk fizisku aktivitāšu, tur būs daudz vairāk aktivitātes veida maiņu, lai bērns nenogurtu, lai saglabātu interesi. Būs arī daudz vairāk spēles elementu, daudz vairāk kustību elementu," sešgadnieku apmācību skolā ieskicēja Izglītības ministrs.
Ietaupīto naudu tērēs skolotāju algām
Izglītības ministrijā vēl nav aprēķināts, cik daudz naudas būs jātērē, lai skolu pirmās klasītes pielāgotu bērnu vajadzībām. Toties jau tagad ir skaidrs, ka par vienu gadu saīsinot mācību procesu – valstij un pašvaldībām izdosies ieekonomēt naudu. Cik, arī vēl neesot rēķināts.
"Ja šajā procesā parādās naudas ekonomija, tad visa ietaupītā nauda jāiegulda izglītības procesā. Varēs ieguldīt izglītības vidē, izglītības saturā un palielināt skolotājiem algas," piebilda Šadurskis.
Pēc jaunās sistēmas ieviešanas pēdējais vārds tomēr piederēs vecākiem. Ja viņiem būs pārliecība, ka bērns skolai nav gatavs – pirmo klasi varēs sākt septiņos gados. Ministrijā arī atklāj, ka, ieviešot jaunu izglītības standartu, sākumskolā ir paredzēts atteikties no mājas darbiem.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
