Rosina stingrāk kontrolēt trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā

Iekšlietu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumumā kopumā ir vairāk nekā 20 priekšlikumu, kā nāktonē efektīvāk kontrolēt imigrāciju Latvijā. Ministrijā uzsver, lai gan šobrīd trešo valstu pilsoņi nekādu apdraudējumu nacionālajai drošībai nerada, citu Eiropas valstu maigā pieeja šiem jautājumiem, rāda, ka nākotnē tas var būt drauds arī mums.

"Tas mērķis, kāpēc mēs to darām, ir arī preventīvi, sagatavot pilnveidojumus arī normatīvajā bāzē, kontroles sistēmā, lai netiktu apdraudēta mūsu nacionālā drošība un kopumā mūsu Latvijas iedzīvotāju drošība," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

"Nu, mēs redzam, kas notiek Zviedrijā, tajā pašā Malmē, un arī tās radikalizēšanās izpausmes, kas ir saistītas jau vēlāk ar kaut kādiem terorisma izpausmēm un tamlīdzīgi. Tas ir saistīts ar tieši otrās un jau tālākās paaudzes radikalizēšanos, tas ir tas ar ko kolēģi dalās informācijā," pauž Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Iekšlietu ministrijas un drošības dienestu ieskatā, ir divi virzieni, kuros nepieciešama stingrāka kontrole – tās ir trešo valstu pilsoņu studijas Latvijā un viņu nodarbinātība. Lai iegrožotu arvalstnieku studentus, piemēram, rosināts noteikt, ka augstskolai stingrāk jāvērtē, ko uzņem. Tāpat studentam, ierodoties Latvijā, būtu jāpierāda, ka viņa bankas kontā ir pietiekama naudas summa, lai dzīvotu Latvijā, nestrādājot vismaz pus gadu.

"Primātri jau tā problēma ir, ka šie studenti, kuri norāda, ka vēlas studēt Latvijā, to primārais mērķis nav studēt, bet gan strādāt un pamatā veikt gadījuma darbus ar visai sarežģītu izsekojamību un tas pilnīgi noteikti nesaskan ar mūsu moto, ka mums ir augstākās izglītības eksports," saka Kozlovskis.

Pēdējos gados būtiski pieaudzis darba apjoms, kas saistās ar imigrācijas kontorli. Tā, piemērm, pērn anulētas 13 000 uzturēšanas atļaujas, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņēmusi 2200 izbraukšanas rīkojumus trešo valstu pilsoņiem.

"Tas, ko mēs redzam Rīgā, ir legālas ieceļošanas sekas. Svarīgākais ir noteikti mazināt šo nepārdomātu gan fiktīvu studētāju gribētāju, gan mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā," stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

"Tas Mūsu secinājums ir, ka mūsu Latvijas pilsoņi, uzaicinātāji, ka diezgan nekritiski šai lietai pieiet. Līdz ar to pārējiem dienestiem ir papildus noslodze," teic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Ziņojumu par stingrāku imigrācijas kontroli vispirms plānot iesniegts izskatīšanai valdībā, bet pēc tam to skatītu Saeima. Paredzams, ka tam būs arī daudz iebildes, taču iekšlietu dienestos uzsver, Latvijas ekonomiku uz izglītības eksportu nevar likt augstāk par nacionālās drošības interesēm.