1. oktobra "murgs": Valsts zemes dienests slīkst nepabeigto ēku īpašnieku pieteikumos
Norma, kas prasa agrāk uzsākto būvju nodošanu ekspluatācijā vai būvatļaujas pagarināšanu, radījusi ažiotāžu, pārpludinot Valsts zemes dienestu ar uzmērījumu pieprasījumiem – nu uz šo pakalpojumu jāgaida 3 – 7 mēnešus. Pašvaldību būvvaldēs notiekošo sauc par nepamatotu paniku un "normatīvu murgu". Nepabeigto ēku īpašniekus pēc 1.oktobra nesodīšot.
"Es pat gribēdama nevaru to pagūt," "tv3.lv" teic Liene (43). Viņa ir rīdziniece, kura 2012.gadā uzsākusi ģimenes mājas būvi Saulkrastu novadā, bet ēku nav izdevies pabeigt tik ātri, kā sākotnēji bija cerēts.
Izlasot atgādinājumu par šā gada 1.oktobri, līdz kuram jāpagarina būvatļauja, jo pretējā gadījumā pašvaldība var piemērot soda sankciju – paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) 3% apmērā, vasaras vidū steigusi gādāt nepieciešamos dokumentus.
Lai pagarinātu būvatļauju, vajadzīga būves kadastrālā uzmērīšana (BKU). Bet Liene norāda, ka uz Valsts zemes dienestā (VZD) pasūtīto uzmērīšanas lietu jāgaida vairāki mēneši, līdz ar to viņa nekādi nevar pagūt dokumentu sakārtošanu līdz 1.oktobrim.
Jaunbūves īpašniece atzīst, ka minētais termiņš nav pēkšņi "uzkritis uz galvas", bet pa vidu bijuši uztraukumi un dažādi ierobežojumi saistībā ar pandēmiju, tāpēc sanācis rīkoties pēdējā brīdī. Viņasprāt, šie apstākļi būtu jāņem vērā un noteiktie termiņi jāpagarina, lai netracinātu cilvēkus.
Tiesa, būvvaldē Liene mierināta, ka paaugstināto NĪN no 2.oktobra pašvaldība viņai nepiemēros. Turklāt cilvēki, kas būs uzsākuši dokumentu noformēšanas procesu vispār netikšot sodīti.
Viņas sacīto "tv3.lv" apstiprina arī vairāku novadu būvvaldēs: no 2.oktobra soda sankcijas pret ilgstoši nepabeigto būvobjektu īpašniekiem netiks piemērotas. To apliecināja Saulkrastu, Saldus un Balvu novadu būvvaldēs. Iepriekš arī Rīgas pašvaldība informēja, ka sodi ilgstoši nepabeigto būvju īpašniekiem no 2.oktobra netiks piemēroti.
Prognoze: pagaidām rindas mazākas nekļūs
Bet VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka "tv3.lv" informē: "Valsts zemes dienests šobrīd saskaras ar palielinātu interesi pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma. Par iemeslu tam kalpo likumdevēja prasība, ka līdz 1.oktobrim ir jānodod ekspluatācijā vai arī jāpagarina būvatļaujas ēkām, kuru būvniecība ir uzsākta pirms 2014.gada 1.oktobra."
Līdz ar šo regulējumu atklājies, cik daudz īpašnieku nav sakārtojuši savus īpašumus atbilstoši normatīviem. Tādējādi pieprasījums pēc kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma VZD ir gandrīz trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem.
Nepabeigto būvju īpašnieki ir attapušies un šogad īpaši aktivizējušies, lai sakārtotu savas īpašuma lietas līdz likumā noteiktajam datumam.
"Būvju īpašniekiem jārēķinās, ka pakalpojuma saņemšanas laiks Latvijas reģionos ir apmēram trīs mēneši, bet Rīgas reģionā – līdz pat septiņiem mēnešiem. Prognozējams – kamēr visi šādi īpašumi nebūs apsekoti, rindas mazākas nekļūs. VZD nav iespēju palielināt klientu apkalpošanas kapacitāti, ņemot vērā, ka būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālistu skaits Latvijā ir ierobežots un viņu apmācībai ir nepieciešams ievērojams laiks."
Panika ir nepamatota
Faktiski iedzīvotājiem ir radīta nepamatota panika, vērtē Saulkrastu novada būvvaldes vadītājs Mārtiņš Hofmanis: "Būves reģistrāciju būs iespējams veikt arī pēc 1.oktobra. No oktobra uzreiz nekādas soda sankcijas pret cilvēkiem netiks vērstas."
"Tik tiešām veco būvatļauju pagarināšanas termiņš 1.oktobrī beidzas. Taču normatīvais regulējums nosaka, ka būvatļaujas var pagarināt arī pēc šī termiņa. Pieļauju, ka daudzi iedzīvotāji šo niansi nezina, un tāpēc ir iestājusies zināma ažiotāža."
Tātad, pēc 1.oktobra soda sankcijas nav gaidāmas, apstiprina Hofmanis. "Bet, protams, tas neatbrīvo no tā, ka cilvēkiem šī dokumentācija ir jākārto, ka ir jāieskatās savos dokumentos, vai būvatļauja nav beigusies, vai to nevajag pagarināt, vai viss ir kārtībā," viņš piebilst.
Arī būvvaldes vadītājs atzīmē: lai pagarinātu būvatļauju, Būvniecības informācijas sistēmā ir jābūt pieejamai būves kadastrālās uzmērīšanas lietai, kura jāpasūta Valsts zemes dienestā. "Šobrīd VZD saistībā ar minēto ažiotāžu ir ļoti daudz pieprasījumu, līdz ar to dienestā veidojas šo pieprasījumu sastrēgums."
Ņemot vērā šo apstākli, Saulkrastu novada pašvaldības būvvaldes vadītājs mudina iedzīvotājus informēt būvvaldi par to, ka dokumentācijas sakārtošana ir sākta, piemēram, ir noslēgts līgums ar mērnieku vai projektētāju par būvprojekta izmaiņām, vai veikts pasūtījums zemes dienestā: "Tad mēs redzam, ka cilvēks labprātīgi jau ir kaut ko sācis darīt un tas ļauj domāt, ka tas process tiks pabeigts."
"Sliktāk ir, ja būves īpašnieks vispār nereaģē. Tad novados, kuros ir pieņemti attiecīgi saistošie noteikumi par paaugstinātas īpašuma nodokļa likmes piemērošanu, varēs to piemērot," piebilst Hofmanis.
"Tas viss prasīs laiku"
Līdzīgi situāciju vērtē Saldus novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Andersone: "Cilvēki nāk uz objektu nodošanu. Bet ir jau tā, ka šobrīd saistībā ar Valsts zemes dienesta lielo noslodzi inventarizācijas lietas ir pieteiktas, bet reālais to izgatavošanas laiks ir krietni vēlāks par 2.oktobri."
Būvvaldes vadītāja atzīst, ka novadā ir diezgan daudz iedzīvotāju, kuri mitinās nenodotās ēkās, bet vienlaikus arī viņa uzsver, ka nekādas sankcijas pret objektu īpašniekiem pēc 1.oktobra netiks vērstas.
Andersone informē, ka būvvalde veidos nepabeigto būvju īpašnieku sarakstu, no kuriem būs saņemti iesniegumi par būvatļaujas pagarināšanu, bet kuri ir spiesti gaidīt VZD rindā uz lietas izgatavošanu: "Šiem cilvēkiem nebūs jāmaksā nekādi paaugstinātie nodokļi!"
Bet, atbildot uz jautājumu, kas sagaida tos ilgstoši nenodoto objektu īpašniekus, kuri nebūs izrādījuši nekādu iniciatīvu par dokumentācijas sakārtošanu, būvvaldes vadītāja teic: "Skatīsimies, apsekosim, kādā stāvoklī katrs konkrētais objekts atrodas. Jo ir jau jāsaprot, vai, piemēram, cilvēks ilgstoši to jau apdzīvo un vienkārši nemaksā NĪN, vai arī viss vēl tiešām atrodas būvniecības stadijā."
"Mēs vienkārši sāksim metodiski apsekot objektus, informēt cilvēkus, atgādināt viņiem par šo pienākumu. Tur ir jābrauc būvinspektoram uz vietas un jākonstatē tā objekta stadija. Tas viss prasīs laiku."
Būvvaldes vadītāja vērš uzmanību, ka tiem, kam ir izsniegtas būvatļaujas, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, tiem gan tās tiks anulētas. "Lai būvatļauju pagarinātu ir jāiesniedz inventarizācijas lieta un izpilduzmērījums. Tā kā šīs abas lietas nevar būt pie neuzsāktiem būvdarbiem, būvatļauju pagarināt nevar."
Tātad, šādā gadījumā, ja cilvēks tomēr nav atmetis būvniecības ieceri pavisam, būvatļauja būs jākārto no jauna.
"Tas ir kārtējais murgs!"
"Uzskatu, ka tas ir kārtējais murgs! Saprotu, ka tas viss ir tikai tāpēc, lai iekasētu nodokļus, bet ne jau kas cits…," situāciju vērtē Balvu novada būvvaldes vadītāja Anita Avotiņa. Arī viņa uzsver, ka ar 1.oktobri nekas nenotiks. Avotiņa arī apšauba, cik pamatota ir norma, kas noteic, ka maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir astoņi gadi.
Būvvaldes vadītāja salīdzina, ka visā valstī joprojām notiek arī senāku ēku legalizācija: "Joprojām. Pat 70.gadu objekti tiek legalizēti ar šodienas datumiem. Un nekas tur slikts nenotiek un īpašumus ieraksta zemesgrāmatās."
"Ja jau līdz šim mēs pieļāvām, ka var legalizēt 50 un 30 gadus senus objektus ar šodienas datumiem, tad rodas jautājums, kas tad tagad ir mainījies attiecībā uz astoņus gadus un nedaudz vecākiem objektiem."
"Pie mums mēdz nodot ekspluatācijā daudz senākus objektus, kad cilvēki ierodas ar sapelējušiem projektiem. Mēs palīdzam sakārtot, pasūtam kadastrālo lietu, un nekas tur slikts nenotiek. Es nesaprotu, kāpēc tagad tāda pieeja attiecībā uz objektiem, kas vecāki par astoņiem gadiem. Kas tad ir astoņi gadi, ja man nav naudas? Piemēram, es kaut ko sāku būvēt, bet man beidzās nauda…"
Arī Balvu novada būvvaldes vadītāja atzīmē, ka nekur jau nav teikts, ka būvatļauju objekta īpašnieks nevarēs pagarināt arī vēlāk: "Nekur nav atrunāts, ka to nevarēs, ka tam visam būs krusts pāri no 1.oktobra."
Tiesa, pašā Balvu novadā nepabeigto būvju īpašnieku pastiprināta aktivitāte neesot vērojama. Par šo procesu būvvaldē interesējušies vien divi trīs cilvēki, kuri dzīvo Pierīgā, bet būvējas Balvu novadā. "Vietējie par to neuztraucas vispār," atzīmē Avotiņa.
"Cilvēki jau arī līdz 1.oktobrim neko nevar paspēt, ņemot vērā, kādas rindas izveidojušās Valsts zemes dienestā. Viņi pat gada laikā nevar paspēt. Vajadzēja domāt un risināt to visu savādāk, ja tā bija problēma," spriež būvvaldes vadītāja.
Būvvalde bez auto! Kā lai apseko objektus?
Balvu novada būvvaldes vadītāja sūdzas, ka būvvaldei ir noņemta mašīna, kas tās speciālistiem liedz iespēju izbraukt, lai apsekotu objektus dabā. Līdz ar to iestādes rīcībā esot ierobežoti līdzekļi, lai nodrošinātu noteiktā regulējuma izpildi.
Avotiņa skaidro, ka būtībā tagad katrs objekts, par kuru būvatļauja izsniegta līdz 2014.gadam, būvvaldes speciālistiem ir jāapseko: "Jo mēs jau nezinām, kādā stāvoklī tas atrodas."
"Un kas mums dos transportu? Tur nekas nenotiks," viņa ir skeptiska par regulējuma iedzīvināšanu. "Kādā bagātā pašvaldībā, kur būvvaldei ir mašīna, varbūt apbraukās tos objektus, bet mums mašīnas nav. Es gaidu piecas dienas, lai aizbrauktu uz kādu objektu."
"Ja pašvaldība vēlas no mums sagaidīt šādu apsekošanu, jāpiešķir transportlīdzeklis būvvaldei. Tad mēs varam mēģināt apsekot," viņa skaidro.
Runājot par sankciju piemērošanu ilgstoši nepabeigtu būvju īpašniekiem, Balvu novada būvvaldes vadītāja norāda, ka pašvaldībai vēl nemaz nav attiecīgu saistošo noteikumu: "Vispirms jāsagatavo attiecīgi saistošie noteikumi, tie jāpieņem domē, un vēl jāaizsūta uz ministriju. Tas jau nav tā – es izzīdu no pirksta un likumā izlasīju, un visi uzreiz skrien."
"Tur nekas nenotiks. Nekas. Vēl paies vismaz divi gadi. Pašvaldībā nekas ātri nenotiek. Saprotiet – nekas!"
Arī VZD mudina pašvaldības nesteigties ar īpašnieku sodīšanu
"Jāņem vērā, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt lielāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi īpašumiem, kuri nav sakārtoti, kas šajā gadījumā var izraisīt lielu sabiedrības neapmierinātību," atzīmē VZD ģenerāldirektore V.Narnicka.
"Ņemot vērā, ka līdz 1. oktobrim nav iespējams apkalpot visus īpašnieku pieprasījumus, kurus skar šī problēma, kā arī faktu, ka, līdz ar kara Ukrainā izraisīto energokrīzi ir būtiski pieaugušas dažādas izmaksas valstī, VZD ir vērsies Latvijas pašvaldību savienībā, skaidrojot radušos situāciju, kā arī aicinot pašvaldības jau šoruden nesākt piemērot paaugstināto NĪN likmi."
Lai īstermiņā samazinātu pasūtījumu izpildes uzsākšanas kavējumu termiņus, VZD esot pārskatījis būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes procesus, kā arī piesaistījis citus dienesta speciālistus, kuru tiešie amata pienākumi nav saistīti ar būves kadastrālo uzmērīšanu, bet kuriem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes šī pakalpojuma izpildei.
"Tomēr arī šo speciālistu skaits ir ierobežots," piebilst dienesta vadītāja.
Lai rastu ilgtermiņa risinājumu, VZD rosinājis izmaiņas normatīvajos aktos.
Tā ietvaros paredzēts, ka daļai būvju (piemēram, inženierbūvēm) kadastrālā uzmērīšana vairs nebūtu jāveic, daļai – veicama vienkāršota būvju uzmērīšana, ka arī tiks samazināts birokrātiskais slogs – nepieciešamo dokumentu skaits.
"VZD turpinās strādāt pie šī procesa transformācijas arī ilgtermiņā, lai būtiski mazinātu šādu situāciju rašanos arī nākotnē," sola Narnicka.
Nodot ekspluatācijā vai pagarināt būvatļauju: kā jārīkojas
Saskaņā ar normatīvo regulējumu, maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Šāds regulējums attiecas uz visiem būvobjektiem, tai skaitā savrupmājām, saimniecības ēkām un daudzdzīvokļu namiem.
Ēkas, kuru būvniecība ir sākta līdz 2014.gada 1.oktobrim un būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš, ir jānodod ekspluatācijā līdz šā gada 1.oktobrim. Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu jāpagarina gadījumā, ja būvdarbi vēl nav pabeigti.
Ja objekts ir pabeigts un nepieciešama tikai tā nodošana ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic darbības objekta nodošanai ekspluatācijā.
Ja būvdarbi ir pabeigti, bet nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, nav nepieciešams pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, bet jāveic izmaiņu projekta saskaņošana.
Ja beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā tās ilgums nav norādīts, to var pagarināt uz iesniedzēja prasīto laiku.
Lai būvatļaujas ilgumu pagarinātu, jāvēršas attiecīgās pašvaldības būvvaldē (Rīgas gadījumā – Pilsētas attīstības departamentā) ar iesniegumu:
- iesniegumā jānorāda, uz cik ilgu laiku vēlas būvatļaujas pagarināšanu;
- jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns;
- uz iesniegumā norādīto laiku jābūt noslēgtai būvdarbu veicēja apdrošināšanas polisei.
Iespējamās soda sankcijas: pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta NĪN likme.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
